«Es portretēju gan Latvijas, gan pasaules slavenības, bet izstādi cenšos ieturēt vienā stilā – tie ir tikai Latvijas mūziķi, ar kuriem esmu sadarbojies un personīgi pazīstu,» saka mūziķis, basģitārists un gleznotājs Edijs Dukurs. Rītvakar pulksten 19 Zaļās villas kvartālā (Krišjāņa Valdemāra ielā 3a, Siguldā) projekta Galerija.
Šķīvis. Kafija ietvaros tiks atklāta viņa mākslas izstāde Kā uz delnas.
Plašāka sabiedrība Ediju Dukuru iepazina TV šovā Dziedošās ģimenes, kur viņš muzicēja kopā ar saviem bērniem - Paulu un Miku. Izstādē Kā uz delnas viņš eksponē brīvi ar eļļu skicētus zināmu mākslinieku portretus, cenšoties atainot viņu raksturu un cilvēcisko būtību.
Zīmēt Edijam patika jau skolas laikā, un pirmie viņa mākslinieciskās izpausmes varēja novērtēt vietējā kultūras nama koncertu apmeklētāji, jo - viņš zīmēja afišas. Tolaik vēl nebija printeru un mūsdienu drukas iespēju, tādējādi viņš palīdzēja savai mammai, kura bija kultūras nama vadītāja. «Skolā zīmēšanā man gāja labi. Es esmu kreilis, kas arī varbūt drusku nāk par labu mākslinieciskai izpausmei, jo smadzeņu puslode darbojas pretēji nekā labročiem. Un tomēr mana mākslinieciskā būtība tolaik vairāk tika apmierināta ar muzicēšanu, jo jau divpadsmit gadu vecumā nodibināju grupu,» stāsta Edijs Dukurs. Mūzika bija viņa prioritāte līdz 2009. gadam, kad valstī sākās krīze, koncertēšanas iespēju kļuva arvien mazāk, bet joprojām bija vēlme radoši izpausties. Satiekot attālu radinieci, keramiķi Inesi Ezertēvu, kura ieminējusies, ka Valmierā ir iespēja pieaugušajiem mācīties gleznot, mūziķim ilgi nebija jādomā: jā, viņš grib tajā piedalīties! «Sapirku krāsas, braukāju uz Valmieru un gleznoju. Un, kad uz Cēsīm pārcēlās gleznotāja Vita Merca, ilggadēja rozentāļu pasniedzēja un fantastisks cilvēks, tiku pie viņas uz privātstundām. Šī pieredze ir neatsverama, šīs stundas bija galvenās manā mākslas sapratnē,» atzīst Edijs Dukurs, uzsverot, ka, pateicoties Vitai, tālāk viņa radošais ceļš jau veda uz Latvijas Mākslas akadēmiju, uz privātnodarbībām pie pasniedzēja Rolanda Grosa.
«Kad 2015. gadā kopā ar Miku bijām Amerikā, kādā krodziņā ieraudzīju slavenā ģitārista Flesh portretu. Man tas ļoti iepatikās, un es nodomāju: jābrauc mājās un jāmēģina gleznot latviešu mūziķus. Mēs esam maza tautiņa, bet mums ir tik daudz talantīgu mākslinieku, un neviens viņus neglezno. Tā arī ķēros klāt pie mūziķu portretēšanas,» stāsta Edijs Dukurs, uzsverot, ka savās gleznās viņš cenšas panākt ne tikai portretisku līdzību, bet ieraudzīt un uzlikt uz audekla arī katra iekšējo pasauli. «Tas, protams, nav vienkārši,» viņš atzīst, sakot, ka nereti otas arī lido pa gaisu.
«Kad Igo bija redzējis dažus manus darbus, viņš piedāvāja Muzeju nakts ietvaros sarīkot izstādi Jūrkalnes tautas namā. Tā tam maisam gals pagājušogad tika vaļā,» saka mūziķis. Pats viņš iespēju izstādīties nemeklē, bet piedāvājumiem ir atvērts, jo grib, lai māksla iet pie cilvēkiem.
Taujāts, vai viņa gleznas iespējams arī iegādāties, mākslinieks atteic, ka to vēl nav tik daudz, lai tās varētu pārdot. «Skaidrs, ka nav nenopērkamu lietu, jautājums tikai, cik ļoti saistošs varētu būt piedāvājums. Man visas gleznas ir tik mīļas, ka diez vai no kādas labprātīgi šķirtos. Jo katra ir mazs pakāpiens ceļā uz izaugsmi un, kad tās ir līdzās, man ir kur atsperties un iet tālāk.»
*29. martā pulksten 18 Edija Dukura gleznu izstādes atklāšana gaidāma arī Talsu tautas namā, un pulksten 19 tai sekos Mika Dukura akustiskais koncerts Tuvāk vēl tuvāk.
