IZSTĀDE. Par vietām, kur briedinās nācija

 
KARINA PĒTERSONE: «Izstāde atklāj interesantu saistību starp bibliotēku veidošanos un nācijas nobriešanu neatkarīgai valstij. 19. gadsimtā bibliotēkas kļuva par biedrošanās centriem ap latvietību. Visupirms bibliotēka ir sākusies ar kāda uzņēmīga cilvēka darbošanos, ar personību, kuras devums Latvijas vēsturē ir plašāks. Starp šādām personībām minami Baumaņu Kārlis, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Jānis Kārkliņš, Jānis Misiņš, Krišjānis Valdemārs un citi ievērojami latvieši» ©Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) līdz 18. februārim apskatāma izstāde Bibliotēkas, kas palīdzēja izaugt Latvijai. «Tieši latviskās bibliotēkas, latviskā pašizglītošanās un biedrošanās briedināja latvietību, nobriedināja nāciju, tās apziņu, gatavību valstij,» uzskata LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone.

Latvijā ir apmēram 800 publisko bibliotēku, un, savulaik, domājot par valsts simtgadi, LNB Atbalsta biedrība visas aicināja sūtīt materiālus par savas bibliotēkas vēsturi. Aicinājumam atsaucās 40 bibliotēku, no tām tika izvēlētas 12, kurām ir ļoti interesanti, dokumentāli un personiski grodi stāsti, kas simboliski izved cauri dažādiem laikiem Latvijas vēsturē. Latvisko bibliotēku aizsākumi meklējami, sākot no 19. gadsimta vidus. «Tolaik visa administratīvā vara atradās Pēterburgā un nevarēja tik vienkārši kaut ko latvisku izveidot. 19. gadsimta vidū un otrajā pusē daudzas ievērojamas personības savu grāmatu plauktu lika par pamatu publiskai bibliotēkai, padarīja to pieejamu cilvēkiem, ļoti vāciskā un krieviskā vidē radās pirmās latviskās bibliotēkas. Piemēram, Krišjānim Valdemāram, kura grāmatu krājums kļuva par pirmās latviskās publiskās bibliotēkas pamatu 1848. gadā, bija jāslēpjas aiz Baltijas jūras izsmelšanas biedrības. Lai bibliotēku varētu izveidot kā juridisku vienību, Pēterburgā bija jāapstiprina statūti, un parasti to darīja caur biedrību. Analogs ir Rīgas Latviešu biedrība, kas tika dibināta 1868. gadā, - tā bija šūpulis valstiskumam, tur tika iedibinātas izlolotas un izauklētas daudzas institūcijas, kas 1918. gadā jau varēja sākt iet patstāvīgu ceļu. RLB izcīnīja biedrošanos, pulcēšanos un mācīšanos iespēju, un tas izpletās pār visu Latviju. Izstāde atklāj interesantu saistību starp bibliotēku veidošanos un nācijas nobriešanu neatkarīgai valstij. 19. gadsimtā bibliotēkas kļuva par biedrošanās centriem.»

F64 Photo Agency

Pirmais aicinājums ziedot grāmatas un iespieddarbus jaunajai Latvijas Nacionālajai bibliotēkai izskanēja jau 1920. gadā, neilgi pēc tās dibināšanas. Grāmatu dāvinājumi notikuši visā bibliotēkas pastāvēšanas laikā un tiek saņemti joprojām. Uzsākot darbību jaunajā ēkā, LNB saņēmusi vairākas privātās grāmatu, iespieddarbu, mākslas darbu, retu izdevumu, mūzikas ierakstu un filmu kolekcijas, kas īpaši izstādītas bibliotēkā un pieejamas tās apmeklētājiem - arhitekta Gunāra Birkerta, diplomāta Kārļa Zariņa, dzejnieka Knuta Skujenieka, profesora, vācu literatūrzinātnieka Paula Rābes, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, grafiķa un grāmatu mākslinieka Valda Villeruša, kolekcionāra Pētera Betgera, mākslinieka Pētera Martinsona, teātra un kino kritiķa Normunda Naumaņa, reliģiju vēstures pētnieka Haralda Biezā, teātra un kino zinātnieces Valentīnas Freimanes, akadēmiķa Jāņa Stradiņa kolekcijas un personiskās bibliotēkas.

Pērn šī izstāde bija apskatāma vietās, kas atspoguļotas šajā izstādē, un pēc apskates LNB tā turpinās ceļot pa Latviju.