No sestdienas, 28. aprīļa, Modes muzejā būs apskatāma izstāde Zelta divdesmitie, kas veltīta 20. gadsimta 20. gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Apskatei būs pieejami 40 tērpi – pērlītēm un akmentiņiem izšūtas zīda kleitas, bet ekspozīcijā galvenā loma būs Art Deco stila apaviem.
«Jo tērpi kļūst īsāki, jo nozīmīgāki kļūst apavi, kuri iepriekš nebija īpaši redzami zem garajiem tērpiem. Modi, protams, ietekmēja arī kino, un mēmo filmu aktrises kļuva par stila ikonām, un būtiski arī tas, ka sākās džeza ēra, tā dēļ kurpes kļūst par vissvarīgāko elementu tērpā,» saka Modes muzeja projektu vadītāja Agrita Grīnvalde. Vēlme baudīt dzīvi, izklaidēties un žilbinoši ģērbties lielā mērā bija saistīta ar milzīgajām pārmaiņām un šoku, ko izraisīja Pirmais pasaules karš. Kamēr Eiropa dziedēja kara cirstās brūces, Amerika iznāca priekšplānā kā pasaules lielvara - debesskrāpju, milzu naudas, patēriņa un hedonistiska dzīvesveida valsts, kurā tic uzņēmīgu cilvēku iespējām. Bagātie amerikāņi nodrošināja darbu Parīzes juvelieriem un augstās modes tērpu meistariem, par spīti «sausajam likumam», nepieklājīgā daudzumā patērēja kokteiļus, viskiju un šampanieti un dejoja caurām naktīm. Ticība gaišajai nākotnei un tehnikas progresam, aizvien straujākais dzīves temps, debesskrāpju būvniecība, avangarda māksla - tas viss, džeza mūzikai un automobiļu taurēm skanot, ielauzās lielpilsētu ikdienā… un apveltīja sievietes ar tādu brīvību, kādas viņām nekad vēl nebija bijis. Zīmīgi, ka tieši 1920. gadā sievietes ASV ieguva vēlēšanu tiesības. «Ja salīdzinātu 1910. gadu ar 1925. gadu, tad izmaiņas ir milzīgas. Piemēram, pirms 1. pasaules kara sievietes valkāja garus tērpus, viņām bija daudz ierobežojumu un, protams, bija strikta sociālo slāņu hierarhija, bet tipiskas jaunas, modernas amerikāņu sievietes tēls ir - taisna silueta deju kleita, izšūta ar pērlītēm, garumā līdz celītim, viņa smēķē, lieto alkoholu un atļaujas citas vaļības, nereti arī strādā, turklāt - sekmīgi,» stāsta Agrita Grīnvalde un atgādina, ka dizainere Koko Šanele Francijā tieši šajā laika posmā taisīja galvu reibinošu karjeru. «Skaistuma ideāls, atšķirībā no iepriekšējā laika, bija puiciska figūra; netiek izcelts ne viduklis, ne krūtis, ne gurni, un tērpi atgādina sengrieķu tunikas - taisni un brīvi krītoši. Tas tāpēc, ka notiek strauja atteikšanās no korsetes, kā arī mainās attieksme pret sievietes ķermeni, un pret tērpu galvenā prasība ir, lai tas neierobežotu kustības.»
Modē un mākslā šo spožo laikposmu, «zelta divdesmitos», atainoja elegantais, kaut arī salīdzinoši īslaicīgais Art Deco stils - viena no skaistākajām lappusēm 20. gadsimta dizaina vēsturē. Raksturīgākais 20. gadu siluets bija taisns, ar pazeminātu jostasvietu. Beidzot uzmanības centrā nokļuva kājas, tālab uzplauka apavu dizains. Tas piedāvāja krāsu, formu, materiālu un rotājumu dažādību, tostarp ar mākslīgajiem akmentiņiem rotātus papēžus, kas atgādina izsmalcinātus mākslas darbus. Džeza laikmeta dejas izvirzīja nopietnas prasības arī apavu izturībai un funkcionalitātei: kurpēm bija ne vien labi jāizskatās, bet arī labi jāturas kājās. Šī iemesla dēļ apavu konstrukcija nereti bija sarežģīta - tipiska 20. gadu apavu iezīme ir dažāda veida siksniņas.