Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā apskatāma ceļojošā izstāde "Ceļā uz Latvijas Holivudu"

No 16. aprīļa līdz 18. maijam Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ceļojošā izstāde Ceļā uz Latvijas «Holivudu». Pa nacionālā aktierkino aizsākumu pēdām Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

Izstāde, kas tapusi ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu un ko veidojusi RMM Krājuma izpētes nodaļas vadītāja Līvija Dūmiņa, mākslinieks Gundars Gulbis un konsultējusi kino zinātniece Inga Pērkone, veltīta latviešu aktierkino sākotnei, aptuveni 20 gadu ilgam laika posmam pirms Otrā pasaules kara.

PSIHE. Eduards Smiļģis Akmentiņa lomā filmā Psihe. 1922. gads / no RMM arhīva

Amerikas kino vēsturē šo laiku dēvē par Holivudas zelta laikmetu, Latvijā tikmēr ar ierobežotiem tehniskajiem līdzekļiem, bet ar lielu entuziasmu mazos filmu uzņēmumos tapa pirmās filmas. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma kino saimniecību savā pārziņā pakāpeniski pārņēma valsts, un tādējādi tā kļuva par vienu no sabiedriskās domas veidošanas līdzekļiem. Pēckara laikā, padomju okupācijas gados, kino attīstību iezīmēja rūpnieciskas ražošanas laiks, kad tapušas daudzas filmas, kuras tagad dēvējam par klasiku.

No 1920.-30. gadu neatkarīgās Latvijas laika aktierkino līdz mūsdienām saglabājušās tikai dažas filmas. RMM uzkrātas dažādas liecības, kas ļauj gūt priekšstatu par mūsu pirmajām filmām, un izstādei atlasītas gan fotogrāfijas, gan dažādi vērtīgi, procesam piederīgi priekšmeti: vēstules, rokraksti, dokumenti, arī daži skaņu ieraksti.

Ceļā uz Latvijas «Holivudu» piedāvā ielūkoties vairāk nekā desmit filmās, kas iezīmē aktierkino attīstību no pirmajām mēmajām filmām Es karā aiziedams (1920), Laiku viesulī, Fricītis jūrmalā (1921), Psihe, Vilkiem mests laupījums (1922), Lāčplēsis (1930) līdz skaņu filmām Tautas dēls (1934), Dzimtene sauc (1935), Zvejnieka dēls (1939), Aizsprosts (1940) un pirmajai latviešu padomju aktierfilmai Kaugurieši (1941).