Izstāde Parīzē un gleznu dāvinājums Rīgā

Latvijas Nacionālās mākslas muzejs (LNMM) ir kļuvis ar divām Jaņa Rozentāla gleznām bagātāks. Tās dāvinājusi Taubes ģimene, kura šos darbus sev līdzi emigrācijā aizvedusi Otrā pasaules kara gados. Viena no tām, nule restaurēta, ir skatāma pastāvīgajā ekspozīcijā, kura piedzīvojusi vēl virkni izmaiņu. Tās saistītas ar vērienīgu izstādi Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs Orsē muzejā Parīzē, uz kuru aizceļos 60 LNMM mākslas darbu.

Izmaiņas ekspozīcijā

Orsē muzejā būs skatāmi 167 mākslas darbi no Baltijas valstu nacionālo mākslas muzeju krājumiem Rīgā, Tallinā, Viļņā un Kauņā. Izstādes virskurators, simbolisma pētnieks Rodolfs Rapeti kopā ar darba grupu pie tās strādājot kopš 2016. gada. Top izstādes katalogs, ir izveidota ekspozīcijas dizaina koncepcija, kā arī būs dokumentālā filma, preses konferencē skaidroja muzeja direktore Māra Lāce, norādot, ka LNMM mākslas darbi jau sagatavoti transportēšanai uz Parīzi. Līdz ar to muzejs janvārī veicis daļēju pastāvīgās ekspozīcijas maiņu. No divām zālēm, kurās ir Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera un viņa laikabiedru gleznas, kas rāda nacionālā romantisma, jūgendstila un simbolisma attīstības procesu 20. gadsimta Latvijas mākslā, vairāk nekā 15 eksponāti ceļos uz Orsē muzeju. Starp tiem ir arī tādas mākslas ikonas kā Purvīša Pavasara ūdeņi (1910), Jaņa Rozentāla Arkādija (ap 1910) un Princese ar pērtiķi (1913), Rūdolfa Pērles Saule un citas gleznas, grafikas un tēlniecības darbi. Nomainīti tika arī grafikas darbi, kurus nevarot ilgstoši izlikti apskatei, un izvietoti citi, ievērojot hronoloģisko ietvaru. Uz laiku pārveidotajā ekspozīcijā tagad ir iekļauti mazāk zināmi ievērojamu meistaru darbi, kas dos iespēju paplašināt priekšstatu par minēto periodu Latvijas mākslā. Izmaiņas skārušas arī to LNMM daļu, kur izvietoti latviešu avangardistu, kas darbojās Krievijā, darbi (Gustavs Klucis).

Orsē muzejā izstāde būs aplūkojama no 10. aprīļa līdz 15. jūlijam. Ar programmu, kas saistīta ar šo kultūras notikumu, varēs iepazīties LNMM mājaslapā, norādīja izstādes Latvijas sadaļas projekta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, informējot, ka tajā paredzēti gan koncerti, gan tematiskās tūres, gan divas konferences. Vienā no tām uzstāsies trīs zinātnieki no katras valsts, stāstot par nacionālo romantismu un Baltijas simbolismu.

Gleznas atrodas

Otrs iemesls, kas cieši saistīts ar ekspozīcijas maiņu, ir tas, ka muzejs pagājušā gada nogalē saņēmis dāvinājumu no Vijas Balodes-Taubes: Jaņa Rozentāla Gulbju jaunavas (ap 1910), ko nule restaurējusi Dita Murziņa, un Sievietes portrets (Smaids) (1914) Mākslinieka jubilejas gadā (1916), retrospektīvās izstādes un apjomīgā albuma tapšanas laikā, šo gleznu atrašanās vieta mākslas speciālistiem nebija zināma, lai gan darbi bija pazīstami no Rīgas pilsētas mākslas muzejā 1935. gadā sarīkotās Rozentāla piemiņas izstādes fotogrāfijām (tagad Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā), kā arī pēc reprodukcijām un katalogu informācijas. Kad 2017. gadā vasaras nogalē ar muzeja vadību sazinājusies V. Balode-Taube, bijis patiess prieks uzzināt, ka gleznas saglabājušās līdz mūsdienām, un, kā teikusi dāvinātāja, - «tās ir atradušās».

F64

Gleznas Taubes ģimene kara gados izvedusi uz Vāciju, vēlāk - uz Kanādu un ASV, līdz 1994. gadā tās atgriezās dzimtenē. Latvijas simtgades svinības pamudinājušas Taubes ģimeni pasniegt šīs gleznas kā dāvanu LNMM, jo, kā vairākkārt uzsvērusi V. Balode-Taube, tās ir piederīgas Latvijai.

Mākslas darbu īpašnieks

Ģimenes pārstāvis Ansis Grūbe uzsvēra, ka šīs gleznas visos dzimtas dzīves līkločos sargātas kā lielākā vērtība no Dzimtenes. Tās savulaik pircis Taubes kundzes vectēva brālis Jānis Taube, kurš starpkaru laikā bijis uzņēmējs, vairāku īres namu īpašnieks, ievērojams sabiedriskais un politiskais darbinieks. Viņš miris 1928. gadā 49 gadu vecumā, un visu savu mantu novēlējis savam brālim Jēkabam Rūdolfam (gājis bojā 1942. gadā gulagā), pie kura pēctečiem vēlāk nonāca gleznas. Dāvinājumu kopīgi nodevusi Jēkaba Rūdolfa mazdēla Jāņa Taubes atraitne Dace Taube, viņu bērni Maruta un Jānis Ēriks, kuri dzīvo Losandželosā, ASV, kā arī Jāņa Taubes māsa V. Balode-Taube Rīgā.

A. Grūbe pauda pārliecību, ka tad, ja gleznu sākotnējais īpašnieks Jānis Taube būtu dzīvs, viņš būtu lepns, ka tās atgriežas Latvijā. Te iederoties savulaik ASV prezidenta Džona Kenedija teiktais, kurš pārfrāzējot skanētu šādi: «Neprasi, ko Latvija var dot tev, bet prasi - ko tu vari dot Latvijai!»

LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Aija Brasliņa, raksturojot vienu no darbiem - Gulbju jaunavu, uzsvēra, ka LNMM Rozentāla darbu kolekcija nav maza, bet tieši šis jaunieguvums papildina to ar iepriekš nepārstāvēto, bet mākslinieka daiļradei tik raksturīgo simbolisko sižetu. Viņš saplūdinājis teiksmainu mītisku pasauli ar dabas realitātes iespaidiem arkādiskā noskaņā, kas atbalso «skaistā laikmeta» estētismu un garīgo gaisotni. Savās kompozīcijās gleznotājs gulbju jaunavu un Saules meitu tēlus atkārtojis daudzreiz, nacionālā romantisma interesi par folkloras mantojumu savienojot ar simbolistu iemīļotajiem sapņojuma un brīnumainu pārvērtību motīviem.