Šodien tiks atklāta Ievas Bondares gleznu izstāde "Saule manās plaukstās"

«Tādā laikā, kāds ir šobrīd, kad nav gaismas un kur nu vēl saules, ir pašiem jāmēģina radīt papildu siltumu un gaismu. Man tā ir saule! Tādēļ esmu pateicīga par iespēju gleznot sauli, kuru tik ļoti mīlu,» saka māksliniece Ieva Bondare.

Šodien pulksten 17.30 Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja izstāžu zālē tiks atklāta viņas gleznu izstāde Saule manās plaukstās un gaidāma arī tikšanās ar mākslinieci.

Māksliniece Ieva Bondare iedvesmu izstādē Saule manās plaukstās skatāmajiem darbiem - 50 ainavām, no kurām lielākā ir divi reiz trīs metri, bet mazākā - pieci reiz pieci centimetri, un ko patiešām arī var paņemt plaukstā - guvusi pagājušajā vasarā, triju nedēļu garumā smeļoties saules siltumu un spēku skaistajā Toskānā. Itālijas ainavas, piedzīvotās un piefiksētās sajūtas, ar krāsu un špakteļlāpstiņu uzliktas uz audekla, nu iemūžinātas lielākās un mazākās gleznās.

«2017. mums bija ļoti īpašs gads, jo mūsu ģimenē ienāca vēl viena meitiņa - mūsu dēls Daniels apprecējās, un nu mums ir meitiņa vārdā Paula. Tas ir pats skaistākais pagājušā gada notikums. Patiesībā gads bija pilns ar lielākiem un mazākiem ģimenes notikumiem, ar meitu sasniegumiem katrai savā jomā, un - laikam jau arī ģimenes ceļojums uz Toskānu jūlijā bija kaut kas ļoti īpašs, jo atstāja tik lielu iespaidu, ka ar tām sajūtām vēl pēc pusgada varēju uzgleznot veselu izstādi,» stāsta Ieva Bondare.

Privāts arhīvs

Viņa apzināti plānojusi šo izstādi tieši vienā no gada tumšākajiem mēnešiem - lai ar saviem darbiem varētu dot papildu sauli, siltumu un enerģiju, lai tādējādi izstādes apmeklētājus varētu sasildīt un iepriecināt. «Visās piecdesmit ainavās ir saule - no rīta, pa dienu, saulrietā, pat naktī. Toskānā tiešām saule ir visu laiku, katru dienu, un es esmu ļoti pateicīga, ka man bija tāda iespēja tur būt un šo sauli baudīt,» saka māksliniece, uzsverot, ka arī viņa pati uzlādējas galvenokārt no saules enerģijas. «Man saules nekad nav bijis par daudz, drīzāk man tās vienmēr ir pietrūcis, tāpēc es gleznoju sauli - lai gan pati varētu sildīties caur savām gleznām, gan šo siltumu un enerģiju dāvāt citiem. Es, piemēram, no saules gūstu tik daudz enerģijas, ka varu kalnus gāzt,» apgalvo māksliniece, piebilstot, ka tumšajos rudens un ziemas vakaros, kad tik ļoti pietrūkst gaismas, tieši uzkrātā saules enerģija palīdz kliedēt drūmas domas. «Lai saules pielietās ainavas uzlabo omu, sasilda un dod spēku sagaidīt Latvijas pavasari un saules siltumu. Uz tikšanos izstādē!» viņa aicina.

Bet, taujāta par sapņiem, ko gribētu piepildīt šajā gadā, Ieva Bondare atteic, ka ļoti personīgus sapņus skaļi nevajadzētu izpaust, jo tad tie var nepiepildīties. «Bet noteikti ir jāsapņo, jo sapņi piepildās! Par to es esmu pārliecināta,» viņa saka un domā, ka mums visiem ir jāsapņo, lai būtu miers virs zemes. «Varbūt skan ļoti globāli, bet - šodien tas ir ļoti aktuāli. Ir jāsapņo, lai cilvēki ir labsirdīgi un iecietīgi viens pret otru. Vismaz man ir svarīgi dzīvot tādā vidē, kurā labais un pozitīvais valda pār slikto un negatīvo. Un - lai ir veselība, jo, ja tev ir veselība un labi cilvēki līdzās, visu pārējo pats vari sasniegt. Tad viss ir atkarīgs tikai no katra paša gribas.»