Maijas Tabakas laiks Rietumberlīnē

Vēl tikai šonedēļ, līdz 20. augustam, izstāžu zālē Arsenāls apskatāma izstāde Maija Tabaka un Rietumberlīne, šovakar tajā īpašs pasākums.

Šodien no pulksten 17.30 izstādē Maija Tabaka un Rietumberlīne norisināsies pasākums Maijas Tabakas un viņas laikabiedru veidotās tā sauktās Franču grupas noskaņās, kurā apmeklētājiem būs iespēja caur eksponētajām gleznām un franču mākslas kino tuvāk izjust pagājušā gadsimta 60. gadu īpašo atmosfēru. Vakara programma paredzēta divās daļās - vispirms būs iespēja gida pavadībā doties ekskursijā, lai apskatītu, detalizētāk iepazītu izstādes Maija Tabaka un Rietumberlīne mākslas darbus un uzzinātu to autoru stāstus. Pasākums turpināsies 20. gadsimta 60. gadu franču kino noskaņās - ar ievērojamā režisora Žana Lika Godāra (JeanLuc Godard, 1930) filmu Nicinājums (Le Mépris, 1963).

F64

Maijas Tabakas (1939) personību un daiļradi būtiski ietekmēja viņas iesaistīšanās tā saucamajā otrajā franču grupā Latvijas Mākslas akadēmijas studiju laikā 20. gadsimta sešdesmitajos gados, uzsver pasākuma rīkotāji. Kā zināms, 20. gadsimta piecdesmitajos gados pirmās franču grupas dalībnieki tika izsūtīti uz Sibīriju, taču 60. gados politiskā gaisotne bija jau mainījusies. Tā laikmeta jaunie intelektuāļi sev atklāja franču modernismu, impresionistus un postimpresionistus. Tikmēr dzelzs priekškara otrā pusē - modernisma dzimtenē Francijā - plauka jaunā viļņa kino. Šovakar pasākumā būs iespējams noskatīties Žana Lika Godāra filmu Nicinājums - franču jaunā viļņa klasiku. Filma vēsta par sarežģījumiem Brižitas Bardo un Mišela Pikolī atveidoto varoņu laulības dzīvē un reizē - komentārs par mākslas attiecībām ar komerciju. Izcilā režisora eksperimenti un atteikšanās izdabāt valdošās gaumes kritērijiem brīvajā Rietumeiropā savā ziņā sasaucas ar «nepareizās» mākslas spītu politiski motivētajiem principiem tā laika Latvijā.

Māksliniece Maija Tabaka (1939) dzīvoja un strādāja Rietumberlīnē 1977.-1978. gadā, pēc gada tur tika sarīkota apjomīga viņas personālizstāde, un šī izstāde daļēji ir 1979. gada gleznotājas personālizstādes interpretācija, cenšoties ar laika distanci atgādināt par viņas pirmajiem starptautiskajiem panākumiem, paralēli dodot nelielu priekšstatu par toreiz sadalītās Berlīnes dzīves ritmu. Maija Tabaka saka: «Vienmēr esmu bijusi patstāvīga kā māksliniece, mani neviens pārāk nevar ietekmēt, mani ir lamājuši no vienas puses, no otras puses, bet es uz priekšu esmu gājusi kā degunradzis ar savu līniju - tā, kā es dzīvi redzēju un uztvēru, tā arī attēloju. Tāpat bija Rietumberlīnē - to, ko es redzēju, to attēloju.».