Izstāde "Latvijas gadsimts" - muzeju dāvana Latvijas simtgadei; tērēs pusmiljonu eiro

Izstāde Latvijas gadsimts, ko atklās nākamā gada maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) telpās, būs Latvijas muzeju veltījums valsts simtgadei. Šim nolūkam plānots tērēt gandrīz pusmiljonu eiro, no tiem 330 000 eiro – izstādes iekārtošanai, bet atlikusī summa – iespieddarbiem (ceļvežiem, katalogam), audiogidam, reklāmai, ekspertu pakalpojumiem, mājaslapas izveidei un uzturēšanai un transportam.

Izstādes mērķis - stāstīt par Latviju un tās vēsturi tā, lai to ieraudzītu jaunā, dziļākā, rakursā, akcentējot ne tikai valstiskumu, bet arī personīgo. Tā nebūs slavas dziesma, bet daudzveidīgs stāsts par vērtībām, kas raksturo dažādus laikmetus, nosacīti tos iedalot desmit posmos, kas hronoloģiski sāksies ar laiku, kad tapa ideja par Latviju, proti, jaunlatviešiem, ar izstādes saturisko ievirzi preses konferencē iepazīstināja koncepcijas autors, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts. Viņš paskaidroja, ka ik «laikmetam» tiks dots politiskais rāmējums un būs arī trīs četru cilvēku dzīves stāsti un tomēr visi desmit posmi tiks pasniegti atšķirīgi un daudzveidīgi, tā, lai katrs apmeklētājs pats atrastu sev interesējošu rakursu un sameklētu atbildi - kas viņam ir Latvija.

F64

Pēc vairāku gadu darbošanās faktiski ir noslēdzies grūts izstādes sagatavošanas posms, ir izveidota koncepcija un tematiskās struktūras plāns. Pašlaik izsludināts iepirkums - metu konkurss, un 11. augustā paredzēts atvērt pretendentu aploksnes, pastāstīja LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibarte, piebilstot, ka cerot: darba grupas izstrādātais plāns vizualizēsies un iegūs emocionālu formu. Viņa arī norādīja, ka izstāde tiks iekārtota LNVM telpās (apmēram 700 kvadrātmetru platībā) un vairs netiek apsvērta iespēja šim nolūkam izmantot Rīgas pili. Pasākumā piedalīsies apmēram 60 muzeju, atvēlot kopumā vairāk nekā 1000 priekšmetu no savām krātuvēm. To vidū arī zvaniņš, kas savulaik esot ieskandinājis neatkarīgās valsts dibināšanu un kas tagad glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā. Tāpat ir zināmas citas vēstures liecības, kas būs apskatāmas LNVM. No Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja atceļos diploms par III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršanu Feofanam Radionovam par kauju nopleniem pie Jaunjelgavas Bermontiādes laikā 1919. gada oktobrī. To gan 1940. gadā kratīšanas laikā saplēsuši padomju varas pārstāvji, tomēr Radionova dēls spējis vēlāk to salikt kopā un salīmēt, un noglabāt līdz Trešajai atmodai, kad to atdevis muzejam. Tukuma muzejs dos iespēju aplūkot sarkanbaltsarkano karogu, kas lietots pie Ernesta BirzniekaUpīša dzimtajām mājām Bisinieki un glabājies tās bēniņos. Izstādē būs apskatāma arī matu griežamā mašīna, kas 1953. gadā atrasta nacionālo partizānu bunkurā Valkas rajona Launkalnes pagastā, kā arī fragments no Jēkabpils pionieru nama kinostudijas 1964. gada amatierfilmas Daugavas teika, kurā fiksēta Daugavas ieleja pirms un pēc appludināšanas. No jaunākiem laikiem nākusi Turaidas muzejrezervātā saglabātā plāksne ar uzrakstu Padomju iela latviešu un krievu valodā, kas izmantota Siguldā un noņemta 1989. gada 18. novembrī Tautas frontes mītiņā.

LNVM pētnieks Imants Cīrulis arī akcentēja to, ka nupat izveidota mājaslapa www.latvijasgadsimts.lv, kurā jau pieejama informācija par gaidāmo izstādi un tās sagatavošanas gaitu, un no novembra interesenti tiks aicināti līdzdarboties virtuālās galerijas Latvijas dzimtu stāsti veidošanā.