VĒRTS APMEKLĒT: Simt gadu Latvijas scenogrāfijā
No šodienas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā atvērta izstāde Scenogrāfija. A – Z, kas, gatavojoties valsts simtgadei, sniegs ieskatu Latvijas teātra scenogrāfijas simt gados. «Latviešu scenogrāfija ir ārkārtīgi bagāta, pilnvērtīga un interesanta,» uzskata izstādes līdzautors Jānis Siliņš.
Izstādē Scenogrāfija. A - Z iespējams iepazīties ar dažādu paaudžu Latvijas scenogrāfu veidotiem izrāžu maketiem, metiem un skicēm. Tā būs mainīga izstāde, jo paredzēts, ka ekspozīcija ik pa laikam tiks papildināta, nomainot kādu esošo un izstādot cita scenogrāfa maketu vai metu. Tas ļaus pakāpeniski iepazīt kaut nelielu daļu to personību, kuras ir veidojušas teātra vizuālo tēlu simt gadu garumā. Pirmajā posmā būs redzami Jāņa Munča, Arvīda Spertāla, Gunāra Zemgala, Andra Freiberga, Ilmāra Blumberga, Pāvila Šenhofa, Tatjanas Švecas un citu scenogrāfu maketi un skices. Pirmo reizi skatītāji varēs redzēt arī nepelnīti piemirstā ilggadējā (1920-1938) Nacionālā teātra dekoratora Artura Cimermaņa metu Alekseja Tolstoja lugas Jāņa Briesmīgā nāve 1932. gada iestudējumam, kuras režisors bija pasaulslavenais Mihails Čehovs.
Izstādes līdzautors, Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš uzsver - kopš Latvijas valsts dibināšanas ārkārtīgi interesanti ir strādājuši Latvijas teātri kopumā, tas nozīmē - visi, kas piedalījušies izrāžu veidošanā. Izstādes veidotāji gribējuši no dažādiem laikiem parādīt «maketus, metus un skices, kas rāda, kā mākslinieks sākotnēji bija iecerējis skatuves telpu un kas no ieceres beigās arī sanācis, to liecina fotogrāfijas. Nolēmām veidot izstādi, kurā apskatei tiek izlikti apmēram 50-60 autoru darbi, tāpēc ik pa laikam izstādes eksponāti tiks mainīti. Savdabīgā veidā «iziesim cauri» Latvijas teātrim simt gadu laikā, bet ne hronoloģiski, jo, jau atklājot izstādi, būs redzami darbi no senākiem laikiem līdz pat mūsdienām.»
Jau ierasts, ka bieži daudzināts tiek scenogrāfs un gleznotājs Jānis Kuga (1878-1969), kurš tiek uzskatīts par vienu no latviešu scenogrāfijas pamatlicējiem un veidojis scenogrāfiju teātru izrādēm gan Latvijā, gan ārzemēs, arī dekorācijas pirmajām latviešu kinofilmām un kurš, starp citu, bija Latvijas Nacionālā teātra telpu noformējuma autors, kad 1918. gada 18. novembrī tur tika proklamēta Latvijas valsts. Uzmanība bieži pievērsta arī pirmajam modernajam jeb laikmetīgajam scenogrāfam Jānim Muncim (1886-1955). Izstādes veidotājiem bijis svarīgi celt gaismā arī daudzu ne tik slavenu un populāru scenogrāfu darbus. Jau no šodienas izstādē būs apskatāms scenogrāfa Artūra Cimmermaņa veikums, viņš 20 gadus bija Nacionālā teātra galvenais dekorators. «Viņš fantastiski strādāja tajā brīdī, kad Latvijā izrādes iestudēja pasaulslavenais režisors Mihails Čehovs. Pirmo reizi parādīsim metu Alekseja Tolstoja darba Jāņa Briesmīgā nāve iestudējumam. Un tas ir unikāli - tas nekad nav bijis izlikts izstādēs,» uzsver Jānis Siliņš. «Tikpat unikāli būs Munča darbi. 1925. gadā Muncis 25 darbus aizveda uz Parīzi, tur Parīzes Starptautiskajā Dekoratīvās mākslas un moderno industriju izstādē ieguva Grand Prix, tolaik visa Eiropa bija šokēta par to, cik brīnišķīgi strādā latviešu teātra mākslinieki.» Un mūsu scenogrāfu panākumi starptautiskajā līmenī turpinās līdz pat mūsdienām, par to liecina Andra Freiberga un viņa studentu, arī Reiņa Suhanova, Monikas Pormales, Reiņa Dzudzillo un citu, panākumi.
Šī, pēc izstādes veidotāju vārdiem, solās būt izstāde, kurā vaļa tiks ļauta fantāzijai. «Mēs izstādi esam veidojuši arī kustīgu, maketi tiks novietoti uz platformām, faktiski «ielikti» nosacītā skatuves telpā, katrs skatītājs varēs nedaudz ar tiem «paspēlēties», sajust, kā teātrī no šņorbēniņiem savulaik dekorācijas tika laistas lejā. Esmu pārliecināts, ka šo izstādi būs interesanti redzēt gan lieliem, gan maziem.».