Šovakar Rīgas pilsētas izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa“ tika atklāta izstāde „Laika gars un vietas atmosfēra“, kas būs apskatāma līdz 4. oktobrim.
Izstādes „Laika gars un vietas atmosfēra“ pamatā ir arhitekta, multimediālā mākslinieka Hardija Lediņa (1955 – 2004) 80. gados aktualizētās pārdomas par cilvēku, dzīvojamo vidi un cilvēku pilsētvidē, un versija, kā tās attiecas uz mūsu dzīvojamo vidi šodien. Izstāde ir kritiska un reflektīva pozīcija par arhitektūras „mūsdienīgumu“, tās sociālo lomu un ideālo aicinājumu.
Plašākai publikai visvairāk ir pazīstama H. Lediņa eksperimentālā muzikālā daiļrade, taču viņa teorētiskie apsvērumi par modernisma un postmodernisma pilsētplānošanu – laika garu un vietas atmosfēru – ir salīdzinoši mazpazīstami. Tomēr H. Lediņa pienesums modernisma un postmodernisma arhitektūras analīzē, runājot par apbūves, kolektīva un individualitātes mijiedarbību pilsētvidē, ir laikmetīgs gan no ideju pozicionējuma, gan izpētes metodes viedokļa.
Līdzās H. Lediņa arhīvam izstādē būs skatāma saistoša dokumentācija no Rīgas jauno rajonu izveidošanas 20. gs. 70. – 80. gados un šodien, kā arī jaunākās paaudzes mākslinieču – Ievas Epneres un Ivetas Vaivodes – fotogrāfijas, kas arī pievēršas Rīgas un citu pilsētu mikrorajoniem un cilvēku dzīvei tajā. Izstādes ietvaros notiks arī 1986. gadā uzņemtās H. Lediņa filmas „Cilvēks dzīvojamā vidē“ seansi.
Izstādes koncepcijas un iekārtojuma autori ir arhitekts Toms Kokins, sociologs Viesturs Celmiņš un mākslas zinātniece Maija Rudovska; projekta vadītāja - Elīna Hermansone.