No rītdienas mākslas muzejā Rīgas birža skatāma unikāla izstāde Aborigēnu un papuasu māksla. Tajā būs iespējams aplūkot Austrālijas un Jaungvinejas pamatiedzīvotāju radītos artefaktus – gleznas, dievu figūriņas, rituālu objektus, kuri saistās ar šo tautu spirituālajām tradīcijām un izmantoti dažādos rituālos.
Kolekcija Aborigēnu un papuasu māksla nāk no Lietuvas Mākslas muzeja kolekcijas, kas to saņēmusi no emigrācijā Austrālijā dzīvojušās lietuvietes Genovaites BudreikaitesKazokienes (1924–2015). Kolekcijas priekšmeti iegūti izpētes ceļojumu laikā iezemiešu rezervātos. Austrālijas un Okeānijas cilšu mākslas darbu kolekcija, kurā dokumentēta viena no pasaules vecākajām kultūrām, ir viens no apjomīgākajiem dāvinājumiem Lietuvas muzejam, bet no tā Latvijā redzama vien ceturtā daļa – aptuveni 200 priekšmeti. «Genovaites BudreikaitesKazokienes interese un aizrautība par pirmatnējo cilšu kultūrām viņai pavēra ceļu uz šīm ciltīm, kurā viņa bieži vien uzņemta kā savējā. Pateicoties tam, izdevies iegūt brīnišķīgas autentiskas lietas, kas izgatavotas tieši rituālceremoniju vajadzībām. Lielākoties viņas īpašumā nonākušas lietas, kas savu uzdevumu jau izpildījušas un tiktu pamestas, lai tās satrūd, proti, lai tādējādi realizējas dabiskais lietu dzīves cikls,» stāsta šīs izstādes kuratore mākslas zinātniece Vita Birzaka. Izstādē apskatāmo priekšmetu tapšanas laiks ir 20. gadsimta otrā puse – periods, kad antropoloģe bijusi šajās ciltīs.
Genovaite BudreikaiteKazokiene dzimusi Kauņā. 20 gadu vecumā, 1944. gadā, viņa vienīgā no savas ģimenes devās uz Rietumiem, studējusi zobārstniecību un vēlāk arī tēlotājmākslu. «Kad viņa sāka veidot savu kolekciju, īpaši daudz nerunāja par pirmatnējo cilšu integrāciju civilizācijā, bet šodien ir skaidrs, ka šim procesam ir arī būtiskas negatīvas sekas. Iespējams, viņa intuitīvi centās saglābt vēl to, kas ir. Mana versija – cilvēks, kas šīm lietām tiek ļoti tuvu klāt, gribot negribot ar to aizraujas. Jo, manuprāt, šī māksla raisa divas pretējas reakcijas – vieniem rodas pretestība un nevēlēšanās tajā iedziļināties, bet otriem, ja tā var teikt, rodas atkarība no tās,» domā Vita Birzaka. Genovaites BudreikaitesKazokienes kolekcija ir ļoti plaša un kvalitatīva, un «tik koncentrētā veidolā tā ir unikāla šajos platuma grādos».
Izstāde nosacīti sastāv no divām daļām – Austrālijas aborigēnu un Jaungvinejas papuasu mākslas priekšmetiem. Aborigēnu māksla galvenokārt reprezentēta ar divdimensionāliem priekšmetiem – gleznojumi (uz eikalipta mizas un arī uz audekla, jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem) un rituālu priekšmeti. Savukārt papuasu mākslu reprezentē galvenokārt figūras un maskas.
Šī ir tā reize, kad ir ļoti svarīgi izlasīt pie eksponātiem pievienotos paskaidrojošos tekstus, citādi baudīšana aprobežosies ar formu, krāsu un tēlu, bet izpaliks informācija par to, kāpēc šis darbs vispār radīts.
«Visi šeit apskatāmie priekšmeti nav dekoratīvi, tie nav izmantoti tikai skaistumam, tie visi radīti lietošanai,» stāsta Vita Birzaka. Mākslas zinātniece atgādina, ka «20. gadsimta pašā sākumā Parīzē notika Okeānijas salu izstāde, un dažus gadus pēc tam aizsākās kubisms, impresionisms, un šī māksla noteikti bija viens no impulsiem». 20. gadsimta sākumā Eiropas modernisti pirmatnējo tautu mākslā meklēja spontanitāti, patiesumu, vitalitāti – to, kas pirmatnējo meistaru darinājumos bija pārpārēm. Iespaidīgā izteiksmība Āfrikas un Melanēzijas skulptūrās un maskās, kas pauda mežonīgos dabas apstākļos dzīvojošu cilvēku zemapziņas šaubas, bailes un šausmas, kļuva par Eiropas mākslas iedvesmas avotu kubistu, ekspresionistu un sirreālistu formveides meklējumos.
20. gadsimts ir atvēris durvis Austrālijas aborigēnu un Jaungvinejas tautu mākslai pasaules prestižākajos muzejos, bet 21. gadsimts rada neatgriezeniskas izmaiņas šo tautu ikdienas dzīvē un turpmākajā pastāvēšanā.