KULTŪRA: Kurta Fridrihsona darbu izstāde

 
Kurtu Fridrihsonu mūža otrajā pusē vilināja demokrātiskā flomāstera tehnikas iespējas. Attēlā viens no galerijā Jēkabs izstādītajiem mākslinieka darbiem Turpinājums, kas tapis, to izmantojot ©Publicitātes foto

Līdz 28. augustam mākslas galerijā Jēkabs (Jēkaba ielā 26/28) būs apskatāma vakar atklātā Kurta Fridrihsona (1911–1991) darbu izstāde. Tajā eksponēti apmēram četrdesmit mākslas darbi.

Leģendārais mākslinieks Kurts Fridrihsons izstādēs piedalījies kopš 1932. gada un rīkojis tās Ņujorkā, Honolulu, Rīgā. Pēckara staļinisma drūmajā gaisotnē viņš iekļuva Valsts drošības komitejas safabricēto apsūdzību tīklos. Pagājušā gadsimta 40. gadu beigās Kurts Fridrihsons kopā ar draugiem domubiedriem pulcējās, lai debatētu par mākslu. Tas kļuva par iemeslu apsūdzībai un tā sauktajai franču grupas skaļajai lietai. Mākslinieks Omskas apgabala lēģeros pavadīja piecus gadus, laikā no 1951. līdz 1956. gadam.

Sibīrija tomēr neatturēja Kurtu Fridrihsonu no mākslas. Nometnē tapa neskaitāmi zīmējumi. Pēc atgriešanās Fridrihsonam piekabināja abstrakcionista titulu – šī perioda darbos figurē nosacīti portretiski tēli, dekoratīvu laukumu un grafisku ritmu sintēze un lakoniska, pat askētiska formu valoda. Flomāstera tehnikai Fridrihsons pievērsies, sākot ar 1974. gadu, vienlaikus panākot krāsu daudzslāņainību un netaustāmu gaisīgumu. Kurta Fridrihsona daiļradē atspoguļojas spilgts iekšējās garīgās pasaules nianšu atainojums, kas Latvijā nav bieža parādība.

Kurts Fridrihsons nodarbojies arī ar grāmatu mākslu un scenogrāfiju. Par leģendu kļuvis stāsts, kā Imants Ziedonis, iedvesmojies no Kurta Fridrihsona zīmējumiem, radīja dzejas, kas ar nosaukumu Pasāžas tika izdotas grāmatā, kuras ilustrācijas bija to iedvesmas avots – Kurta Fridrihsona māksla.