«Pēdējo gadu desmitu laikā dzintars ir ļoti nonivelēts, un tā tas noticis, pateicoties suvenīru industrijas masu produkcijai – krellītes, saktiņas, mājiņas, ainaviņas... Īstenībā mūsdienu rotu mākslinieki Latvijā maz strādā ar dzintaru, bet šīs izstāde man lika ieraudzīt dzintaru citādā gaismā,» saka rotu mākslinieks Andris Lauders.
Viņš ir viens no 20 māksliniekiem, kas ar saviem darbiem no rītdienas piedalās galerijā Putti Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 ietvaros aplūkojamajā starptautiskajā laikmetīgo rotu izstādē Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās.
Izstādes veidotāji savdabīgā veidā atskatās uz dzintara ceļu, kas izveidojās un bija aktuāls no pirmā līdz piektajam gadsimtam un iezīmēja maiņas sakaru ceļu starp Baltijas jūras piekrasti un Romas impēriju. Šis ceļš, kas sākās Baltijas jūras Austrumu piekrastē – seno prūšu un kuršu apdzīvotajos rajonos, turpinājās lejup pa Vislu līdz Karnuntas pilsētai tagadējās Ungārijas teritorijā un tālāk veda līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai, nodrošināja Romu ar ekskluzīvo materiālu. Tāpēc 2014. gada izstādē piedalās ne tikai Latvijas un Itālijas laikmetīgo rotu mākslinieki, bet arī sauszemes dzintara ceļa valstīs (Krievija, Igaunija, Lietuva, Polija, Austrija, Slovēnija, Ungārija) dzīvojošie autori. Šādi izstāde savienos Baltijas dzintara ceļu ne tikai ģeogrāfiski, bet arī vēsturiski – no aizlaikiem līdz mūsdienām, savienojot pagātni ar nākotni un demonstrējot dzintara rotu radīšanas brīnumu.
Nemaz tik viegli nav bijis atrast izejmateriālu rotām, jo tām jau nederot mazi krikumi, ko salasa pludmalē. «dabūju no kolēģiem, kas to ieguvuši vēl padomju laikos. Kad sāku interesēties, izrādījās, ka lieli izteiksmīgi dzintari nav nemaz viegli dabūjami.» Rotu mākslinieks Andris Lauders šai izstādei sākotnēji vēlējies veidot trīs rotas, bet tapa piecas – kaklarota un četri gredzeni, un nu jau viņš domājot par to, ka «būs jāpievēršas dzintaram, iespējams, jāuztaisa pat vesela sērija, jo materiāls ir interesants un skaists, jo īpaši, ja kādas vietas atstāj neapstrādātas». Izstādei darinātajos darbos izmantots ne tikai dzintars, sudrabs un zelts, bet arī mamuta kauls. «Domājot, cik ilgs laiks pagājis, līdz priedes sveķi pārtapa par dzintaru, es sapratu, ka mamuts ir dzintara laikabiedrs,» atzīst Andris Lauders. Mamuta kaulu pasaulē atrod Kanādā un Krievijā. «Arī mamuta kauls, tieši tāpat kā dzintars, ir joprojām dzīvs materiāls. Ir bijis, kad klienti zvana pēc pusgada vai gada un saka – kaulā parādījusies plaisa. Joprojām tas dzīvo savu dzīvi,» atzīst rotu mākslinieks. Kāpēc pēdējā laikā tik strauji palielinājies pieprasījums pēc šā materiāla, viņam skaidrojuma neesot, atliek vien piekrist apgalvojumam, ka šobrīd ir dzintara renesanse un cenas liecinot, ka dzintars pašreiz ir cieņā un godā. Māksliniekam ir arī sava dzintara trofeju burciņa, kurā jau gadiem tiek likti tie gabaliņi, kas atrasti, staigājoties gar jūru netālu no Miķeļtorņa. Īpaši dāsna jūra gan neesot, jo laikam jau netālu esošais Irbes šaurums kaut kādā veidā mazinot šo trofeju izskalošanu krastā. Lielākais atradums esot īkšķa gala lielumā, bet tam, protams, ir cita vērtība un izmantojums.
Mākslinieks uzskata, ka ar mūsu rotu kultūru šobrīd viss ir kārtībā, jo pamazām sabiedrība jau iet ārā no ekonomiskās krīzes, tas nozīmē, ka var atļauties arī pirkumus ārpus pirmās nepieciešamības segmenta, turklāt ar gaumi mums vienmēr viss bijis labi. «Ar cilvēku gaumi un vēlmi rotāties viss ir kārtībā. Tomēr mani biedē pavisam kas cits – trūkst rotu dizaineru jaunās paaudzes, uz pirkstiem saskaitāmi tie, kas veido savu darbu izstādes. Nesen biju Liepājā, satikos ar savu kursabiedru, un viņš teica, ka keramiķos un metālapstrādes nodaļā sarūk studentu skaits, jo lielākā daļa aiziet pa datorgrafikas un reklāmas ceļu, un ļoti maz paliek to, kas reāli darbojas ar materiālu, ar āmuru un vīli,» stāsta Andris Lauders. Lai gan šajā laikmetā tik daudz ko nosakot dators un tehnika, viņš cerot, ka pavisam drīz uz augstākā podesta atkal būs roku darbs un amatnieka prasmes.
Andra Laudera un viņa sievas Antras dzīve šobrīd ritot starp Rīgu, Miķeļtorni un Baleāru salu Spānijā, kur arī ģimenei ir māja. No Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīga 2014 pasākumiem rotu mākslinieks neko daudz neesot redzējis. «Ā, baleta izrādi Trīs tikšanās redzēju. Bija forši,» atzīst Andris Lauders. Vasaras vidū meita Anna Laudere, Hamburgas baleta soliste, arī būs Latvijā, un tad visa ģimene atpūtīšoties Miķeļtornī. «Kad sākas atvaļinājums, Anna ar pirmo lidmašīnu ir Latvijā. Šoreiz gan vispirms aizbrauksim uz Spāniju, jo viņa tur nav bijusi kādus pāris gadus, bet pēc tam visi būsim Latvijā.