Izstāžu zālē "Arsenāls" notiks laikmetīgās mākslas stāstu cikls

© Publicitātes

Sabiedriskā iniciatīva "Mākslai vajag telpu" uzsākta ar mērķi panākt laikmetīgās mākslas muzeja uzcelšanu Rīgā, kas veicinātu Latvijas mākslas procesu aktivitāti, valsts konkurētspējas, nācijas identitātes stiprināšanu, tūrisma industrijas un mākslas izglītības attīstību, kā arī integrētas kultūras telpas izveidošanu Rīgā kā Baltijas kultūras galvaspilsētā.

Lai veidotu plašāku diskusiju par laikmetīgo mākslu un tās statusu Latvijā, tiek veidots video stāstu cikls ar parakstu "Mākslai vajag telpu". Stāsti tiek veidoti aplūkojot dažādus laikmetīgās mākslas jautājumus Latvijā un pasaulē.

Pirmais stāsts būs par franču izcelsmes mākslinieka Kristiana Boltanska izstādi "Sirdspukstu arhīvs", kas ir apskatāma izstāžu zālē "Arsenāls".

Izmantojot realitātes produktu - fotogrāfiju -, mākslinieks virs tās klāj fikcijas slāņus, radot sava veida monumentu pagātnei. Viņš meklē fokusu, nebeidzami koķetējot ar svaru kausiem, kuros dzīve pretstatīta nāvei.

Vienā no izstādē apskatāmajām instalācijām ar nosaukumu "Starp laikiem" savu gadu gājumu melnbaltās fotoprojekcijās atklāj pats autors, transformējot savus bērna vaibstus dzīves izvagotā portretā, tādā veidā aptverot teju pusgadsimtu.

Boltanska nāve ir atskaites punkts otram ekspozīciju balstošajam projektam "Sirdspuksti", kas saistāms ar Edžimas salu Japānas jūrā - zem 85 tūkstošiem sirdspukstu dusošu zemes strēli. Vienības iegūtas ar sirds reģistra palīdzību, dažādās pasaules vietās cilvēkiem piedāvājot iespēju kļūt par vienu no ierakstiem ievērojamajā datubāzē.

Tāpat arī "Arsenālā" organizētās izstādes apmeklētāji var materializēt pāris sekunžu garu pierādījumu savai eksistencei un kļūt par daļu no leģendas - reiz kādā vientuļā salā mita neskaitāmu cilvēku sirdspuksti..

Visu stāstu uzdevums ir aktualizēt un izcelt laikmetīgās mākslas notikumus, kā arī diskutēt ar māksliniekiem, politiķiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par laikmetīgās mākslas statusu un nākotni Latvijā.

Izklaide

Kas gan būtu kino bez mūzikas? Protams, sava burvība ir arī mēmajam kino, taču skaņa piešķir mākslas darbam plašumu, aizkustina un ļauj skatītājiem dziļāk iegrimt stāstā, – no majestātiskām simfonijām līdz minimālistiskiem elektroniskajiem skaņdarbiem – katra muzikālā kompozīcija veido raibu emocionālo paleti, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Svarīgākais