Atklās izstādi par pagājušā gadsimta 60-to gadu priekšmetisko vidi

© F64

7. decembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) skatītājiem tiks atklāta izstāde "Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda".

Šodienas situācijā korporatīvai identitātei, reklāmai un vienotam grafiskam stilam tiek piešķirta būtiska loma, bet  daudzas izcilas grafiskās kultūras vērtības tika arī 20. gadsimta 60- tajos gados - Latvijas padomju periodā. Izstāde „Uz lielās dzīves trases” dod iespēju iepazīties ar 20. gadsimta 60. gadu priekšmetisko vidi, kas spilgti raksturo tālaika sabiedrības jaunos estētiskos ideālus – 20. gs. 50. gadu mākslai tipisko naturālismu un retrospektīvo stilistiku nomainīja „lineāri ģeometriskais” stils. Ideālu maiņu lielā mērā noteica ekonomikas, tai skaitā vieglās rūpniecības attīstības strauji pieauguma tempi, kosmosa apgūšana, zinātniski tehniskais progress. Šī iemesla dēļ izstādes nosaukumam likās tik atbilstoša Ojāra Vācieša dzejas rinda „Uz lielās dzīves trases” no viņa populārā dzejoļa „Meitene no manas klases”.

Kā zināms, tieši 1960. gados PSRS un, protams, Latvijā jūtami pieauga mākslinieka noformētāja loma rūpniecībā. Sadarbībā ar inženieri konstruktoru un tehnologu, lietojot modernos materiālus, viņam bija jārada mākslinieciski kvalitatīvi plaša patēriņa preču paraugi, kas atbilstu masveida ražošanas prasībām, pasaules standartiem un aktuālām modes vēsmām. Šādi augsti kritēriji tika izvirzīti arī lietišķai grafikai. Kļuva aktuāli veidot vienotu grafiskā noformējuma paketi – top daudzu uzņēmumu, veikalu „firmas” zīmes, iepakojumu dizains, kas veicināja gan produkcijas, gan pašas iestādes atpazīstamību sabiedrībā. Šīs desmitgades sadzīves priekšmetiem raksturīgas neordināras formas, ko papildina spilgti krāsu salikumi un līdz minimumam reducēts, ģeometriski stilizēts zīmējums.

Tāpat 20. gadsimta 60. gadu keramika, porcelāns un tekstilmāksla atspoguļo šīs tendences. Darbu kompozīcijās plaši tika pielietots izteikti lineārs zīmējums abstrahētu dabas tēlu radīšanai. Šādu pavērsienu nenoliedzami sekmēja politiskā klimata izmaiņas PSRS – tā saucamais Hruščova „atkusnis”, kad māksliniekam tika piešķirta nosacīti brīvāka radošo izpausmju amplitūda visās mākslas nozarēs.

Dekoratīvās mākslas priekšmeti, grafiskā dizaina paraugi, autoru skices, poligrāfiski tiražēti izdevumi, plakāti, pastkartes un interjeru fotogrāfijas apliecina 20. gs. 60. gadu grafiskās valodas – „lineāri ģeometriskā” stila visaptverošo klātbūtni kā cilvēka ikdienā, tā arī praktiski visās mākslinieciskās jaunrades jomās. Plašais eksponātu klāsts atlasīts no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas Arhitektūras muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra, Keramikas un Tekstilmākslas nodaļas fondiem, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzeja, Latvijas Valsts arhīva krājuma, darbu autoru un privātām kolekcijām.

Izklaide

Kas gan būtu kino bez mūzikas? Protams, sava burvība ir arī mēmajam kino, taču skaņa piešķir mākslas darbam plašumu, aizkustina un ļauj skatītājiem dziļāk iegrimt stāstā, – no majestātiskām simfonijām līdz minimālistiskiem elektroniskajiem skaņdarbiem – katra muzikālā kompozīcija veido raibu emocionālo paleti, vēsta straumēšanas platforma “Disney+”.

Svarīgākais