4. novembrī pulksten 18.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Torņa zālē Rīgā, Pils laukumā 3, notiks Valta Ernštreita monogrāfijas „Lībiešu rakstu valoda" atvēršanas svētki.
Grāmata, ko izdevusi Latviešu valodas aģentūra un Līvõ Kultūr sidām, ir tapusi īpašā laikā - pirms simt piecdesmit gadiem Pēterburgā iznāca pirmā lībiešu valodas gramatika un vārdnīca. Šai un daudzām citām gadskārtām par godu 2011. gads ir pasludināts par Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu. Monogrāfija ir viena no šī gada paliekošajām vērtībām.
Monogrāfijas autors Valts Ernštreits stāsta: „Ar lībiešu rakstu valodas kopšanu esmu nodarbojies nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadu. Šī grāmata, tāpat kā pagājušā gada nogalē Tartu Universitātē aizstāvētā doktora disertācija, uz kuras pamata tā tapusi, ir mans veltījums trijām Vaides ciema lībietēm, kas šajā laikā ir bijušas manas atbalstītājas, sarunu biedrenes, iedvesmotājas, skolotājas un ceļvedes gaistošajā lībiešu pasaulē: otrpus Atlantijas okeānam dzīvojošajai Grizeldai Kristiņai, Vaides kapos apglabātajai Elzai Mansūrovai un visvairāk - Paulīnei Kļaviņai, kas atdusas tepat Rīgā, Meža kapos. Vienlaikus šī grāmata ir cieņas apliecinājums tiem, kuri lībiešu valodas kopšanas laukā strādājuši pirms manis un kuriem varu būt pateicīgs par to, ka lībiešu valoda ir un paliks tāda, kādu es to pazīstu - mūsdienīga, bagāta un skaista.”
Dr.habil.philol. Ina Druviete, vērtējot jauniznākušo monogrāfiju, atzīst: „Valta Ernštreita grāmata ir īpaša. Tā ļauj mums izdzīvot veselas tautas - lībiešu, Latvijas pirmiedzīvotāju somugru - dzīvesstāstu. Grāmata ir nopietns zinātnisks pētījums, tomēr to varam lasīt kā aizraujošu ceļojuma aprakstu lībiešu tautas un valodas vēsturē, etnogrāfijā, dzīvesziņā. Atmiņu stāsti tajā savīti ar dokumentārām liecībām. Pētījums pārliecinoši parāda, cik liela nozīme tautas ilgspējā ir vienotai literārajai valodai, kas, Kārļa Mīlenbaha vārdiem runājot, kā vainags, kas vīts no krāšņākajām izlokšņu puķēm, stiprina etnosa vienotības apziņu.
Grāmata ir spēcīgi intelektuāla, gan lībisko, gan latvisko, gan globālo vēju caurstrāvota - kā tās autors Valts Ernštreits pats. Grāmata ir par lībiešiem, bet tā noderīga it īpaši latviešiem.Tā nav tikai piemineklis aizgājušiem laikiem, un tā nav tikai stāsts par vienas tautas un valodas likteni. Tā ir mācībgrāmata mums visiem, cik trausla ir tautas dzīvība, kā tā jāuztur un jāsargā.”