Oktobra beigās grāmatu apgāds "Zvaigzne" laidīs klajā Valda Rūmnieka un Andreja Miglas jauno romānu "Čaks", kas veltīts izcilajam Rīgas apdzejotājam dzejniekam Aleksandram Čakam.
Valdis Rūmnieks Čaku atceras vēl no bērnības, vecāku pieticīgo kāzu fotogrāfijās bučojot vectēva pliko pakausi. Čaks ir Rūmnieku ģimenes draugs un nereti bildēs redzams kopā ar Valda Rūmnieka tēvu un māti.
Čaks dzīvo debesīs un ellē, saka rakstnieks, atzīstot , ka tā viņam ir dvēseliski tuva cilvēciskā pieredze, kura raksturo neizmērojamas un neremdināmas dzīves alkas, bez kurām dzeja nebūtu iespējama.
Darbs pie romāna Čaks, sadarbībā ar Andreju Miglu, aizsākts pirms deviņiem gadiem. Romānā atrodami vēsturiski fakti, kā arī autoru pieņēmumi un literāras rotaļas, kas grāmatas 800 lappusēs atspoguļojas nelielās novelēs, izsekojot dzejnieka dzīvei no dzimšanas līdz pat nāvei 1950. gadā.
Čaks pieder Rīgai, mīlestībai un dzejai. Romāns ieskicē dzejnieka attiecības ar visām viņa mīlestībām. Vīns, bohēma, sapņi un fantāzija uzticamu draugu un skaistu sieviešu pavadībā.
Četras no tām ir liktenīgās. Angelika Blaua. Lonija Rundele. Dzejnieka kundze Anita Bērziņa, kas 1944. gadā emigrē uz Ameriku, un Čaka pēdējā mīlestība- Milda Grīnfelde.
Čaks vienmēr redzēts skaistu sieviešu sabiedrībā, draugu lokā, bet vienmēr viens un pats. Viņš, kas Rīgā un Maskavā studējis medicīnu, rakstniecībā ienāk ar nevarīgiem, diletantiskiem pantiņiem un drīz vien lasītāju pārsteidz ar savu tik pārliecinošo un nepārvarami specīgo dzejas valodu.
1928. gadā dzejnieks jau piedalās jaunās literātu apvienības LIRA dibināšanā, viņš bieži sastopams Zaļās vārnas pulcēšanās vietās kopā ar Jāni Plaudi, Ādamsonu, Sudrabkalnu, Jāni Grotu un Valdi Grēviņu. Čaka interese par mākslu un teātri ļauj uzturēt draudzīgas attiecības ar Niklāvu Strunki un Eduardu Smiļģi.
"Čaks vienmēr ir neparasts," uzsver rakstnieks Valdis Rūmnieks, "dzejnieka dzīves un daiļrades izpēte uzdod daudzus jautājumus un liek meklēt jaunus avotus izpētes darbam. Aleksandra Čaka dzīves gājumā daudz neizskaidrojamu faktu."
Valdis Rūmnieks Čakam pievēršas atkārtoti, no 1991. līdz 2007. gadam Rūmnieks strādāja pie Aleksandra Čaka kopoto rakstu izdevuma sešos sējumos. Apkopojot dokumentus un rokrakstus grāmatas autori uzticējušies Nacionālās un Akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļās, kā arī Rakstniecības muzeja fondos iegūtajiem izziņas materiāliem.