Par Noras Robertsas romānu: Burbuļvanna manām smadzenēm

Ir patīkami reižu pa reizei pēc nopietnām grāmatām paraudzīties pēc kaut kā vieglāka. Atvaļinājuma laikam jūlijam, protams, piestāv atvaļinājumu laika literatūra, kaut šovasar, grūti saprotama loģika, latviešu grāmatnīcu topos dominē nesezonāli nosaukumi un nekādus lielos pārsteigumus veikalos neatrast – laikam jau iestājies tāds kā atvilnis pēc E. L. Džeimsas, M. Vaildas, S. Meijeres dižpārdokļu uzvaras gājiena.

Ticiet vai ne, uz šī fona (jau atkal!) neparasti labi izskatās dzīvā dāmu romānu klasiķe Nora Robertsa - fenomenālā amerikāņu rakstniece, kuras panākumi ir leģenda, ko diezin vai kāds tuvākajā laikā pārspēs. Pietiek pieminēt tikai trīs faktus - vairāk nekā 215 romānu autore, katru gadu saraksta divus trīs romānus, darbu kopējo tirāžu viņa jau sen nespēj saskaitīt, pēc krietni novecojušas informācijas, tā ir pāri par četrsimt miljoniem kopiju. Atliek vien jautāt - ar ko Nora Robertsa vēl spēj kādu pārsteigt?

Pareizā atbilde šovasar - ar absolūto jaunumu pasaules grāmatnīcā (Amerikā no 30. maija, Latvijā no jūlija), romānu Kad saulriets noskūpsta debesis (Come Sundown). Īpaši nereklamējot, ASV tā bija viena no pārdotākajām grāmatām jūnijā - 18. jūnijā divas pirmās vietas visnotaļ komplicētajā New York Times bestselleru topā (grāmatas ar cietajiem vākiem un kombinētajā kategorijā). Absolūts panākums, kas, divas nedēļas esot Latvijā, izpaudies arī mūsu grāmatnīcu tīklu bestselleru sarakstā.

Kāpēc ir vērts pievērst uzmanību šai grāmatai? Pirmkārt, to droši varat lasīt jebkurā pasaules pludmalē. Šī ir absolūta modes lieta, tulkota pa tiešo no izdevēju apstiprinātiem vēl līdz galam nenogludinātiem manuskriptiem, absolūti autentiska Nora Robertsa - var gadīties, ka sāksiet par to debatēt ar blakus esošajiem angliski lasošajiem atpūtniekiem.

Otrkārt, fanu vidū cirkulē sajūsmas spiedzieniem līdzīgs viedoklis, ka šis nu esot visu laiku labākais romāns, ko Nora Robertsa jebkad sarakstījusi. Ja to teiktu tikai viens - varētu domāt, tur ar pseidonīmu izpaužas viņas literārā aģente, tomēr šāds apgalvojums atkārtojas dažādās variācijās, turklāt viena lasītāja uzstāja, ka esot izlasījusi teju vai pilnīgi visu Noru Robertsu. Ej nu zini…

Kā liels pluss piezīmēts arī tas, ka grāmata stāv ārpus visām iespējamajām Noras romānu sērijām - tātad nav jāuztraucas, ka esi nopircis romāna trešo daļu un nesapratīsi, kas noticis pirmajās divās. Otrkārt, un te ierunājas vīriešu auditorija - Robertsa pēdējos romānos kļūstot aizvien tumšāka un kungiem saistošāka. Te jāpaskaidro, ka viena no viņas panākuma formulām slēpjas prasmē apvienot romānos divas pasaules - absolūti labo, kas, iespējams, kādam šķitīs pat nedaudz panaiva un pārsaldināta, ar absolūti ļauno. Lai nu kas, bet romānā Kad saulriets noskūpsta debesis ļaunuma līnija ir vienkārši ekselenta. Maniakālais sliktais varonis, kurš laupa sievietes un tur tās kā seksa verdzenes, kas varētu viņam dzemdēt dēlus, lai tie aizstāvētu Amerikas patiesās vērtības (kaut kas no sērijas, tā teikts Bībelē) ir kolorīts, vājprātīgs mērglis, kas apsēsts ar savu izredzētības sajūtu, bet attēlotie notikumi briesmīgi. Natālijas Kampušas stāsts, psihopāti Volfgangs Priklopils un Jozefs Fricls ir pirmie, kas nāk prātā, to visu lasot. Un, protams, blakus ir absolūtais skaistums, zirgi, sastrādātās vīrieša rokas un visi pārējie Noras Robertsas burvju triki, kas tik ļoti patīk lasītājām un liek domāt, ka zeme ir vieta, kur debesis saskaras ar elli.

Kāpēc pasaulē tik ļoti mīl un pērk Noras Robertsas romānus? Iespējams, atbilde slēpjas šajā lasītājas viedoklī. «Jau daudzus gadus Nora Robertsa ir mana labā noskaņojuma rakstniece. Kad jūtos slima vai depresīva, vai vienkārši stresaina, viņa mani pārceļ fantāzijas pasaulē. Viņa ir mans literārais popkorns. Viņas grāmatas ir burbuļvanna manām smadzenēm. Viņas tekstiem piemīt kas tāds, kas ievelk mani no pirmajām lappusēm, bet varoņi tādi, ka liekas - tā ir mana ģimene. Noras Robertsas darba ētika ir pārsteidzoša. Katru gadu viņa dod vismaz trīs (reizēm četras) jaunas grāmatas…» raksta kāda lasītāja. Cita piebilst: «Viņas grāmatas pārdod kā karstas kūciņas, jo viņa zina, kā dot cilvēkiem to, ko viņi vēlas, un viņai kaut kā izdodas turēties no gada uz gadu. Es domāju, tas nav nekāds brīnums, viņa ir tik laba tāpēc, ka nemitīgi strādā.»

Es zinu, ka Latvijas intelektuāļi par to visu pazobosies, tomēr reizēm šī zobošanās ir mazākais smieklīga, jo to dara cilvēki, kuru grāmatas netiek pārdotas pat 300 eksemplāros. Nora Robertsa ar saviem vairāk nekā četrsimt miljoniem kopiju ir trešā autore pasaules vēsturē, kuras romāni Kindle versijā sasnieguši miljonu eksemplāru, bet oficiālā statistika apgalvo, ka pēdējo trīsdesmit gadu laikā katru minūti kaut kur pasaulē tiek pārdota viena viņas grāmatas kopija. Būtībā šī rakstniece viena pati darbina veselu industriju: izdevējus, grāmatu tirgotājus, tulkotājus, kritiķus, bibliotekārus. Tāds ir šis apbrīnojamais veiksmes stāsts literatūrā, fenomens, ko iespējams tikai apbrīnot, pielūgt vai sliktākajā gadījumā apskaust. Arī debates par augsto vai zemo mākslu te ir nevietā - 99,9% rakstnieku tiek aizmirsti jau viņu dzīves laikā. Nora Robertsa ar saviem romāniem ir šeit un tagad.