Neputns
«Izrādās ka laiki sākas jau ielas galā/ braucu pa dzeltenu aleju/ slapji riteņi aplīp lapām/ nav skaidrs cik tālu tās varēs/ gribēju nokļūt punktā/ ko nezināms cilvēks bija atzīmējis/ kā pēdējo ko vērts apskatīt/ nekas jau tur nebija/ klajums ar grāvjiem/ kuros sastrēguši truši» - tā savā otrajā dzeju krājumā raksta Krišjānis Zeļģis.