Grāmata par Sigismundu Vidbergu
Apgāda Neputns sērijā Latvijas mākslas klasika šovasar izdots vēl viens lielisks jaunums – Maritas Bērziņas grāmata Sigismunds Vidbergs.
Neilgā laikā šīs sērijas izdevumi jau iesoļojuši otrā desmitā, tomēr, ja runa ir par Sigismundu Vidbergu, tad labāk pasteigties. Lai gan dažādi ar viņa vārdu saistīti izdevumi grāmatnīcu plauktos parādās reizi pa reizei, tos mēdz ātri izķert, jo mākslinieks joprojām ir ļoti populārs – gan jau, ka savu erotisko darbu dēļ. Pēdējais veikums šajā jomā, šķiet, bija apgādā Valters un Rapa izdotais katalogs Erotiskās elēģijas, kas pazuda ātri vien. Tomēr, neraugoties uz popularitāti, kas droši ļauj izsaukties – kurš gan nezina Vidberga darbus, ar mākslinieka dzīves gaitas aplūkojumu nemaz tik bagāti neesam.
Ja nemaldina (un kāpēc lai maldinātu?) jaunajā grāmatā sniegtais literatūras saraksts, tad, neskaitot klaida rakstnieka Oļģerta Liepiņa trimdā sarūpēto monogrāfiju, kas tikusi papildināta un piedzīvojusi vairākus izdevumus, grāmatu par Sigismundu Vidbergu nemaz tik daudz nav. Viņš vairāk pieminēts dažādās enciklopēdijās un kopkrājumos, kas veltīti vai nu kāda noteikta perioda vai grupas mākslai. Gan jau pie vainas te būs apstāklis, ka Vidbergs kopā ar ģimeni 1944. gadā devies uz Vāciju trimdas ceļos, bet vēlāk pārcēlies uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Svešatnē mākslinieks vairāk gan nodarbojies ar pidžamu un kaklasaišu audumu apdruku veidošanu, mākslai veltot vien brīvās stundas pēc garās darba dienas. Tā ir cena, ko Vidbergs samaksā par savas un savas ģimenes brīvību un drošību.
Maritas Bērziņas grāmatā labi atklāti daudzveidīgie vaļi, uz kuriem balstās Sigismunda Vidberga māksla. Te atrodama ne tikai izslavētā erotika, bet arī citas ļoti nopietnas vērtības. Nu kaut vai viņa nenoliedzamais ieguldījums latviešu grāmatu mākslas attīstībā, jo bez Vidberga diezin vai vispār ir iedomājama mūsu grāmatniecības attīstība divdesmitajā gadsimtā. Tāpat Vidbergs bija arī savulaik ļoti populārs plakātu, karikatūru, dažādu nopietnu sociālpolitisku sēriju, porcelāna gleznojumu, stikla vitrāžu un ekslibru autors. (Pievērsiet uzmanību, cik politiski nepareizs ir vēlākā socreālisma stiprās klints Arvida Griguļa ekslibris – diez uz kurieni šī nopietnā sociālisma pīlāra kuģi stūrē tā kailā dāma?) Ja runā par Vidberga vitrāžām, grāmatas autore Marita Bērziņa nebaidās dokumentēt arī to pazušanas (iespējams – nozagšanas?) vēsturi. Tā viena no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vitrāžām, kuras autors ir Vidbergs, demontēta un pazudusi ne jau kādos skarbos juku laikos, bet 2000. gadā.
Atšķirot šo grāmatu, Sigismunda Vidberga cienītāji nebūs vīlušies, jo uzzinās daudz jauna par viņa dzīvi un daiļradi. Nu kaut vai to, kāpēc Piķieru dzimta Jelgavā kļuva par Vidbergiem. Te atrodams daudz ilustratīvo materiālu, sniegts daiļrades raksturojums un svarīgākā informācija. Jācer, ka pētījums aizvien augs plašumā un varbūt nākotnē rosinās arī vēl kāda vajadzīga teksta rašanos, kurā detalizētāk tiks aplūkota arī mākslinieka dzīve ne vien Latvijā, bet arī garajos trimdas gados ASV.