"Rīgas festivāla" koncertā "PERTS, VASKS UN SILVESTROVS" 12. jūnijā plkst. 22.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā papildu iepriekš paredzētajiem Arvo Perta un Valentīna Silvestrova apcerīgajiem skaņdarbiem tiks pirmatskaņots komponista Pētera Vaska jaundarbs - dziesmu cikls "Mīlas dziesmas", kas tapis kā veltījums izcilajam latviešu dzejniekam Imantam Ziedonim.
Pēteris Vasks saka: "Tā diena, kad atvadījāmies no Imanta Ziedoņa, man likās kā tāds eņģeļa spārna vēziens pār Latviju. Atvadu ceremonijas lapiņā bija nodrukāts dzejolis, kas sākas ar rindām "Ne lapa nekustas. // Es šonakt degšu sveci / un iešu, sveci rokās, tālu pļavās". Nākošajā dienā pēc atvadīšanās no dzejnieka uzrakstīju dziesmu. Pēc tam, tajā visā noskaņā dzīvodamies, atradu vēl vienu otru dzejoli. Sanāca cikls, kur pirmā dziesma kļuva par cikla noslēdzošo dziesmu. Ziedoņa krājumā tas saucas - "Mīlas dzejoļi". Un man būs "Mīlas dziesmas". Tajās dziesmās ir daudz klusuma. Mīlestība sākas klusumā. Es teiktu, ka šīs dziesmas ir rēnas, varbūt tas ir īstais vārds... Ar prātu iegrožotas. Nav eksplozijas, nav jūtu izlaušanās. Varbūt kādubrīd viens otrs traģiskāks piesitiens. Mīlestības vārdus jau saka klusu. Pusbalsī. Čukstot. Ir gan zināma pretruna - dzejolī lietota "es" forma, un dzied koris. 25 koristi dziedās "es". Bet varbūt katrs izdziedās savu mīlestības stāstu. Galvenais, lai šis stāsts būtu silts, dodošs, neko neprasošs."
Kā jau iepriekš ziņots, Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā šajā koncertā izpildīs arī eksistenciālu pārdomu caurstrāvoto Arvo Perta un Valentīna Silvestrova skaņdarbu programmu. Gan Arvo Perts, gan Valentīns Silvestrovs ir izteikti introvertas mākslas radītāji, viņu darbi rosina paškritiskus vērtējumus un eksistenciālas apjēgsmes, tos caurstrāvo miers, gaišums un sakrāls skaistums. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā ar panākumiem dziedājis Perta un Silvestrova mūziku daudzviet pasaulē.
Tintinnabuli jeb zvaniņu tehnikas izgudrotājs Arvo Perts nav slēpis piederību krievu pareizticīgo baznīcai, vēl būdams Padomju Igaunijas pilsonis, t. i. pirms emigrēšanas uz Berlīni 1980. gadā. Savulaik žurnālam "Rīgas Laiks" komponists atklājis savu saikni ar Rīgas pareizticīgo baznīcas mācītājiem: tēvu Oļegu, kurš bija komponista draugs un sirsnīgs sarunbiedrs, un arhimandrītu Tavriju, kura attieksme bija distancētāka, tomēr ne bez iedziļināšanās un pat gaišredzības. 1997. gadā Arvo Perts sacerēja "Grēku nožēlas kanonu", kura teksta autors ir Krētas Andrejs un kura fragmenti iekļauti Rīgas festivāla koncerta programmā. Ir ziņas, ka pēc pārcelšanās uz dzīvi Rietumos Perta uzskatus un pasaules izjūtu stiprināja kontaktēšanās ar arhimandrītu Sofroniju (1896-1993), kurš mudinājis Pertu vairāk komponēt - "tā par jums uzzinās visa pasaule". Arhimandrīta namā netālu no Eseksas Perts ik gadu pavadījis vairākus mēnešus, komponējot un apmeklējot dievkalpojumus netālajā klosterī, ko dibinājis tēvs Sofronijs.
Jau trešo gadu vasaras sākumu Rīgā ieskandinās vērienīgākais klasiskās mūzikas notikums Baltijā - "Rīgas festivāls". Kļuvis par lielisku tradīciju, ko novērtē gan daudzi rīdzinieki, gan pilsētas viesi, RĪGAS FESTIVĀLS šogad notiks no 3. līdz 20. jūnijam, pulcējot izcilākos Latvijas un citvalstu māksliniekus. Atklāšanas un noslēguma koncertos mūsu izcilo mūziķu Vestarda Šimkus un Baibas Skrides sniegumā varēsim baudīt šī gada jubilāra Riharda Vāgnera mūzikas diženumu. Koncertos dzirdēsim arī Lielās mūzikas balvas 2012 laureāti akordeonisti Kseniju Sidorovu, kori "Latvija", pianistu Juri Žvikovu, publikas iemīļoto dziedātāju Renāru Kauperu, Latvijas sitaminstrumentu zvaigznes, kanādiešu mecosoprānu Mišu Brigergosmani, a cappella kvartetu Anonymous 4 no ASV, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri u. c. Biļetes uz koncertu "LATVIJAS RADIO KORIS. PERTS, VASKS UN SILVESTROVS" un citiem RĪGAS FESTIVĀLA koncertiem pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
RĪGAS FESTIVĀLS ir lielākais klasiskās mūzikas festivāls Baltijā, to rīko VSIA "Latvijas Koncerti", pulcējot pasaules klasiskās un džeza mūzikas zvaigznes un Latvijas spožākos māksliniekus. Pagājušajā gadā festivālu apmeklēja 10000 cilvēku, no kuriem 4000 bija ārvalstu viesi.