Recenzija par Mensona koncertu: Labāk nekā Tallinā, sliktāk nekā Viļņā

© Jānis Saliņš, f64

Aptuveni 7000 klausītāju svētdien apmeklēja Arēnu Rīga, lai redzētu, uz ko tad īsti ir spējīgs ekscentriskais šokrokeris Merilins Mensons. Jāatzīst, ka viņš tiešām šokēja, taču pārsteidzošākais tajā ir fakts, ka lielākoties Mensons šokēja tieši muzikālā ziņā, nevis ar uzvedību.

Bailēs no spļāviena

Vai 7000 Merilinu Mensonu redzētgribētāju ir daudz vai maz? Normāli, atzina koncertaģentūras FBI pārstāvji. Pārsteidza vienīgi tas, ka, salīdzinot ar kadros no koncerta Helsinkos redzēto, maz cilvēku bija tematiski saposušies – ģērbušies melnā un attiecīgi krāsojušies, taču tas laikam pieder pie latviski atturīgās mentalitātes. Otrs pārsteigums – patukšā fanu zona, kurā nācās iedzīt pat žurnālistus, lai Mensonam būtu, kam vismaz uzspļaut (joks). Laikam klausītāji bija sabijušies, vai tikai Viņa Svētība neizspēlēs kādu ellišķīgu triku tieši ar priekšējās rindās esošajiem.

Neizprotama koncerta sākumdaļā bija iesildītāju (britu Esoterica) loma. Ja starp iesildītājiem un hedlaineriem ir garumgara 45 minūšu pauze, tad tikpat labi iesildītāja lomu varēja uzticēt Markum Rivam vai uz maģīša uzlikt Raimonda Paula vecās dziesmas: publika tāpat līdz Mensonam jau bija atsilusi vai tieši otrādi – grādīgo dzērienu ietekmē sasilusi.

Teātris vai patiesība?

Iespējams, ka pat lielākā daļa sanākušo Mensonu vairāk gribēja redzēt nekā dzirdēt. Iztiekot bez pirotehniskiem efektiem un bliežot tikai ar gaismām, Vornera kungs tomēr panāca nepieciešamo skatuvisko efektu, turklāt pats katrā dziesmā bija izprātojis kādu niansi, lai viņa parādīšanās uz skatuves iespiestos prātā. Plaši izmantojot lāzerefektus, spuldzītes un pat liesmas, Mensons kā burvis lika klausītājiem vērties tikai uz sevi un novirzīja otrā plānā teicami spēlējošo ģitāristu Tvigiju Ramiresu (lūk, kur bija īstais skaņu burvis!). Neskaitāmas reizes cepure vai kāda cita veida galvassega tika lingota no skatuves priekšplānā izvirzītās mēles līdz pat bungu komplektam, tāpat neskaitāmas reizes tika spļauta, bet reiz pat gluži vai iemasturbēta publikas virzienā krietna šļuka ar alu, tāpat tika izķērktas nepiedienīgas frāzes utt.

Brīžiem robeža starp iestudējumu un patiesību zuda. Netapa skaidrs, kāpēc Mensons sabruka uz skatuves un steigšus tika nonests tās dibenplānā pēc aktīvās Disposable Teens izpildīšanas: ja tas bija teātris, tad draņķīgs; ja īstenība, tad... Tad citādi. Vismaz trīs reizes ar blīkšķi pret skatuves grīdu tika triekts mikrofons, bet reizi – arī viss statīvs, un vienubrīd jau šķita, ka par šādām izdarībām Mensons no skaņu tehniķiem norausies. Iestudēta neapmierinātība vai protests pret pašu tehniskajām kļūmēm? Ej nu zini. Neiztika bez solītajām provokācijām. Ja Bībelei līdzīgas literatūras svilināšana izsauca sašutumu tikai svētulīgākajos, tad brīdī (Irresponsible Hate Anthem), kad Mensons vilka galvā vācu armijas karavīru ķiveri un ietinās Latvijas karogā, lielākā daļa publikas aizturēja elpu – kas nu būs?! Nekas! Mensons laikam bija brīdināts, ka pie mums par karoga zaimošanu galvu neglauda, tāpēc to noņēma no pleciem un atdeva publikai.

Īsi un labi

Lielākais pārsteigums tomēr bija repertuārs. Koncerts notika Marylin Manson jaunākā albuma The High End Of Low atbalstošās tūres ietvaros un loģiski bija gaidīt, ka lielākais skaits dziesmu būs tieši no šā ripuļa. Taču no šā diska skanēja tikai četras dziesmas, bet pārējais bija kā labāko hitu apkopojums, lai gan – dažus gabalus neatrast pat iepriekš izdotajās The Best kompilācijās.

Iesācis ar Crucifiction In Space un Disposable Teens (abi no tālajā 2000. gadā izdotā Holy Wood!), Mensons ar Pretty As A Swastika deva ieskatu savā pēdējā garadarbā un pēc tam neļāva publikai atslābināties ne uz brīdi – tiklīdz šķita, ka koncerta programmā iestājies neliels panīkums, sekoja kārtējais blieziens kāda hita izskatā. Noslēdzis uzstāšanos ar leģendārās Eyrithmics dziesmas Sweet Dreams kaverversiju un gluži vai Sex Pistols asumā nogriezis Patijas Smitas provokatīvo Rock"n"Roll Niger, Mensons ļāva pierunāties uz vēl vienu dziesmu. Tad – The Beautiful People, papīra gabaliņu salūts un Mensona slavenais kapteiņa sveiciens. Viss. Īsi un labi.

Salīdzinot ar koncertu Viļņā 2003. gadā, šoreiz pietrūka izdomas skatuves iekārtojumā, taču tas arī saprotams – toreiz Mensons uzstājās zem klajas debess, stadionā, kur vietas radošajai izdomai tomēr ir vairāk. Salīdzinot ar koncertu Tallinā 2007. gadā, Mensons mūzikā ielika daudz lielāku spēku – laikam jau Viņa Svētībai igauņu Ziemassvētki diez ko nepatika. Tā ka – Rīgas koncerts vērtējams ar lielu plusa zīmi. Gaidām atkal.

***

KONCERTĀ SKANĒJA:

• Crucifiction In Space

• Disposable Teens

• Pretty As A Swastika

• Irresponsible Hate Anthem

• Four Rusted Horses

• Devour

• Dried Up, Tied And Dead To The World

• Coma White / Coma Black

• The Dope Show

• We"re From America

• Rock Is Dead

• Sweet Dreams (Are Made Of This)

• The Beautiful People

Izklaide

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.