Liepājas roka jaunās paaudzes viens no veiksmīgākajiem hitu ražotājiem Fēlikss Ķiģelis uz kādu laiku bija pazudis – ģimene, bērni, gan arī radošā krīze (to gan viņš pats neatzīs pat pie moku rata). Taču nu viņš ir atpakaļ – ar albumu Starp debesīm un pelniem.
It kā Fēlikss Ķiģelis nekur nebija pazudis – ik pa laikam radioēterā parādījās kāds viņa singls, tomēr par aktīvu darbību to nenosauksi. Kad šo rindu autors gluži netīšām internetā ieraudzīja informāciju, ka sestdien Latvijas 1. rokkafejnīcā – turklāt ne Liepājā, bet Rīgā esošajā – paredzēta Ķiģeļa jaunākā albuma prezentācija, šķita, ka tas ir koncerta pieteikums vai arī atkal nāks klajā kāda labāko dziesmu izlase (ar tām Fēlikss barojis diezgan bieži). Taču nē – nudien svaigs albums, kurā vecākā dziesma ir Laid lai līst (tā datējama ar 2007. gadu), savukārt pārējās tapušas pēdējā gada laikā.
Pēdējais Fēliksa Ķiģeļa studijas albums bija 2004. gadā izdotais Samts – astoņi gadi nopietnam rokmuzikantam tomēr ir vairāk nekā par daudz, šādu pauzi nevar atļauties pat Eksels Rouzs. «Ir, ir par daudz,» paškritiski atzina Fēlikss. «Bet pie tā nav vainojams slin
kums – man bija jāpieslēdzas Saldus saulei. Kā zināms, šis festivāls ir cieši saistīts ar Ķiģeļu uzvārdu, taču četrus gadus tas nenotika. Man vienā brīdī par to sasāpējās sirds – vairs nenotiek Liepājas dzintars, bet tūlīt pazaudēsim arī Saldus sauli! Pārņēmu iepriekšējās festivāla saistības un sāku meklēt profesionālu komandu, kas varētu rīkot šo pasākumu. Četrus gadus piedāvāju to [Baltic Beach Party rīkotājiem] brāļiem Mediņiem, piedāvāju [Positivus Festival direktoram Ģirtam] Majoram, vēl citiem. Un tikai šogad beidzot atradu profesionāļus, kas to varētu darīt – Summer Sound komandu. Visu šo laiku nemuzicēju, jo, kur nauda un kreņķi, tur nekas labs radošajā ziņā nesanāk. Kur ir parādi, tur ir pazemojumi, un tur mākslai vairs nav vietas. Jā, man bija dziesmas, ik pa laikam kādu singlu izdevu, bet... Nebija līdz tam, problēmas nomāca.»
Jaunais albums ir tipiski ķiģelisks, bet, kas priecē visvairāk – kopā ar Fēliksu atkal ir viņa cīņubiedrs vēl no grupas Melnā princese laikiem – Elviss Grodums. Pie otras ģitāras arī varens vīrs – Edgars Silacērps no Credo (starp citu, viņa brālis princesē bija pie bungām), bundzinieks ir Uldis Knapšis (spēlē grupā pie Ivo Fomina), bet taustiņus pārvalda Ivars Sudmalis – viņš arī šī diska dziesmu tekstu autors. Par Grodumu junioru Fēlikss saka vienkārši: «Jā, viņš ilgu laiku nemuzicēja, es meklēju basistu – man galvenais, lai tas ir uzticams cilvēks. Lai viņš ir draugs. Un viņš tāds ir.» Savukārt Elviss ir labi informēts par Ķiģeļa juniora raksturu – te var notikt viss, un jau nākamajā brīdī nekas, taču viņš Grodumu dinastijai cienīgajā murrājošajā mierīgumā tikai smaidot attrauca: «Tad jau redzēs, kā būs.»
Interesanti, ka albums praktiski nebūs nopērkams. «Latvijā šovbizness nav dzīvotspējīgs – tas ir stimulējams, stutējams un visādi dotējams. Ja nav kazai piena, tad nav, tāpēc albums ir par velti. To varēs lejupielādēt Starpdimantiemunpelniem.lv. Mums gan ir tūkstoš kompaktdisku, pie tiem varēs tikt koncertos, taču tie netiks pārdoti, bet uzdāvināti. Babītes pašvaldība [liepājnieks Fēlikss jau labu laiku dzīvo Piņķos] man nosedza disku iespiešanas procesu, citi sponsori gādāja par pārējo. Ir 21. gadsimts, uz to iet arī Rietumos: ja pirms pieciem gadiem tā likās pilnīga utopija, tad tagad tas ir normāli. Es pelnu no koncertiem, diskus taču tāpat nepērk,» teic Fēlikss.
Albumā ir arī dziesma Vēl (tā tika izpildīta arī prezentācijā), kur tandēmam Ķiģelis – Grodums papildus klāt nāk arī Aivars Brīze, veidojot absolūtu līvu sapņu komandu, ja skatāmies pēc uzvārdiem, Ja skatāmies pēc mūzikas, tad ir vēl pat labāk. Jau labu laiku virmo runas, ka minētais trijnieks varētu kļūt par bāzi Līviem, jo šīs grupas zīmols pieder Groģim, tātad – viņa dēlam Elvisam. «Par to vairāk prasi Aivaram, es neko vairāk dotajā brīdī nevaru pateikt,» no tiešas atbildes vairījās Fēlikss. «Taču ir visas iespējas, ka šis projekts var palikt par prioritāro. Man galvenais ir muzicēt, nav svarīgi, kādā sastāvā. Esmu tikai dziedošais ģitārists – tāds pats kā Ainars Virga vai Armands Alksnis. Bet grupā tomēr ir vajadzīgs vokālists, ar īstu un fundamentālu balsi. Bet Aivars man vienmēr ir bijusi autoritāte – kā dziedātājs, kā karognesējs.»
Izskatās, ka šoreiz Fēlikss Ķiģelis rokmūzikas apritē būs uz ilgu laiku. «Es trīs reizes esmu dzīvē muzikālā ziņā apstājies: pirmā reize bija pēc Tumsas, otrā – pēc Melnās princeses, trešā bija tagad. Vairāk to nedarīšu. Tagad mani apstādinās tikai nāve. Tas nenozīmē to, ka būšu uzbāzīgs, un tagad mans ģīmis būs uz visu žurnālu vākiem, bet – es muzicēšu!» balsī, kas nepieļauj kompromisus, teica Fēlikss. Jātic.
