Pētījums: popmūzika kļuvusi skaļāka un vienveidīgāka

© f64

Zinātnieki noskaidrojuši, ka mūsdienu popmūzika ir skaļāka par iepriekšējo paaudžu mūziku, turklāt dziesmas līdzinās viena otrai.

Spānijas zinātnieki pētīja populāro mūziku no 1955.līdz 2010.gadam. Spānijas Nacionālās pētījumu padomes eksperts Hoans Serra, kurš vadīja pētījumu, noskaidroja, ka mūsdienu popmūzika ir skaļāka, salīdzinot ar agrāko laiku mūziku, turklāt tajā izmantoti izdomas bagāti akordi, melodijas un skaņas.

"Muzikālais diskurss kļūst viendabīgs," sacīja Serra.

Zinātnieki noskaidroja, ka arī "tembrālā palete" vairs nav tik daudzveidīga kā agrāk. Ja viena nots tiek vienādā skaļumā spēlēta, piemēram, uz klavierēm un ģitāras, tai ir atšķirīgs tembrs. Taču mūsdienu popmūzikā skaņu dažādība vairs nav tik spilgti izteikta.

Patiesais skaļums ir skaņas stiprums, kāds dziesmai tiek piešķirts ieraksta laikā. Ja tas ir augsts, dziesma var šķist skaļāka par citām pat tad, ja skaļums noregulēts vienlīdz liels.

Mūzikas industrijai ilgstoši pārmesta iesaistīšanās "skaļuma karā", arvien palielinot populārās mūzikas skaļumu, taču pirmoreiz tas izmērīts, norādīja Serra.

Pētījums publicēts akadēmiskajā žurnālā "Scientific Reports".

Izklaide

Liza Kudrova, kas vairākās paaudzēs populārajā seriālā “Draugi” atveidoja Fēbes tēlu, ir atklājusi, ka seši grupas dalībnieki satikās tikai vienu reizi 17 gadu laikā pēc šova beigām, ziņo medijs “NME”.

Svarīgākais