Līdz XXV dziesmu un XV deju svētku sākumam ir atlicis tieši gads. Daudz kas no tā, kā un kas tur notiks, vēl ir ieceru veidā, un to īstenošana tiešā veidā atkarīga no finansējuma. Par to, cik un kādiem mērķiem tas vajadzīgs, tika spriests Dziesmu un deju svētku padomes otrajā sēdē.
«Dziesmu un deju svētku kopējais budžets tiek plānots 3,2 miljoni, no tiem 2,8 miljoni paredzēti nākamā gada tēriņiem,» Dziesmu un deju svētku padomi, kura 28. jūnijā pulcējās uz otro sēdi, informēja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) Dziesmu un deju svētku nodaļas vadītāja Līga Ribicka. Ziņu, ka svētku vajadzībām 200 000 latu paredzēts iekasēt ziedojumu veidā, padome uzņēma skeptiski. Kordiriģents un iepriekšējo svētku biroja vadītājs Romāns Vanags apšaubīja, vai šādu summu izdosies savākt. «Diez vai šādā veidā ir iespējams savākt 10% no budžeta. Tā ir liela summa – pat noslēguma koncerta apjomā,» viņš norādīja, ka 2008. gadā 25 000 latu bijis grūti sadabūt no labvēļiem, pārējo izdevies sarunāt tikai kā bārteru. KNMC vadītāja Dace Melbārde paskaidroja, ka centrs izsludinājis iepirkuma konkursu, lai atrastu mārketinga partneri, kura pienākumos ietilps komunikācijas jautājumi un darbs ar atbalstītājiem. Konkurss tikko noslēdzies, un uz to pieteikušās vairākas šajā jomā pieredzējušas aģentūras, kas liekot cerēt, ka izdosies. Ja konkurenti nesāks pārsūdzēt rezultātus un «iegāzt uzvarētāju», tad viss notiks raiti, jo «ir pēdējais laiks, kad var sākt strādāt ar sponsoriem», atzina D. Melbārde. Viņa nenoniecinot arī bārtera darījumus – ar to palīdzību iepriekšējā reizē izdevies nodrošināt mobilo telefonu sarunas un identifikācijas karšu iegādi.
Runājot par finansējumu, diskusijas izraisījās arī par pašdarbības kolektīviem un to vadītājiem paredzētajām mērķdotācijām (turpmāk tās tiks sauktas par valsts līdzfinansējumu), kuras plānots atjaunot jau šogad. Pašlaik līdzekļus koriem un deju kolektīviem piešķir nevienmērīgi – atkarībā no pašvaldību rocības. Dažviet kultūrai var atļauties lielas summas, bet citviet nevar iedot pat pāris tūkstošus. Tad nu nebūt neesot reti tādi gadījumi kā Krāslavā, kur diriģentam par darbu maksājot 40 latu, vēl ar piebildi, ka vairāk nevarot, jo viņš neesot vienīgais, kam jāmaksā alga. Padomes dalībnieki uzsvēra, ka ir būtiski, lai līdzekļi no valsts kases aizietu tieši šim mērķim, nevis, piemēram, pašvaldības apkures sistēmas remontam, tāpēc KNMC vajadzētu kontrolēt naudas izlietojumu.
Padome arī norādīja uz jauna stadiona nepieciešamību. Saeimas deputāte Ingūna Rībena ieteica ņemt piemēru no Tamperes Somijā, kur jau uzbūvēta šāda celtne, un arī Igaunija apsverot tādu ideju. Latvijā līdz šim deju koncerti notikuši Daugavas stadionā, kas ir gauži bēdīgā stāvoklī. L. Ribicka pat atzina: ja visu tā remontos ieguldīto naudu saliktu vienkopus, par to varētu uzcelt jaunu būvi. Diemžēl Arēna Rīga neatbilstot šāda pasākuma vajadzībām, tāpēc arī nākamgad nāksies vien rīkot deju koncertus Daugavā. Kultūras ministre uzsvēra, ka Latvijas Republikas 100 gadu svinībām izveidotajā darba grupā runāts par šāda objekta nepieciešamību. Pašlaik tiekot gaidīti ierosinājumi, kur to varētu uzcelt.