Valsts svētku ieskaņā 12. novembrī Rīgā, Lielajā Ģildē Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) sniegs koncertu Latvieši. Diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā izskanēs latviešu komponistu mūzika, tai skaitā arī Andra Dzenīša pirmais Liepājas koncerts Duālisms. Pie klavierēm sēdīsies izcilais Vestards Šimkus.
Koncerts Latvieši ir veltīts Lāčplēša dienas varoņiem – vīriem un zēniem, kuri 1919.gadā, riskēdami ar savu dzīvību, nosargāja mūsu valsts neatkarību. LSO vadītājs Uldis Lipskis aicina visus „paraudzīties uz sevi, uz mūsu tautu un zemi mūzikas spogulī”.
Pianists Vestards Šimkus, diriģents Atvars Lakstīgala un LSO atskaņos izcilu latviešu skaņražu mūziku – kurzemnieka Agra Engelmaņa avangardisko kompozīciju Musica Alba, nepārspētā latviešu simfoniskās mūzikas granda latgalieša Jāņa Ivanova romantisko 17.simfoniju un rīdzinieka Andra Dzenīša skaudri godīgo pirmo Liepājas koncertu Duālisms.
Šī būs pirmā reize, kad šis Andra Dzenīša klavierkoncerts, kas veltīts Vestardam Šimkum, izskanēs Rīgā. Pasaules pirmatskaņojumu ar nerimstošām publikas ovācijām pirmais Liepājas koncerts piedzīvoja šā gada martā Liepājā XIX Starptautiskā Pianisma zvaigžņu festivāla noslēguma koncertā. Atgādinām, ka LSO ir aizsācis jaunu tradīciju – pasūtināt dažādiem latviešu komponistiem koncertus, kas veidos pavisam 12 Liepājas koncertu ciklu. Rīgā, tāpat kā Liepājā Dzenīša koncertu kopā ar LSO izpildīs pats Vestards Šimkus. Darbam pie šī klavierkoncerta izcilais pianists piegāja ar milzīgu, fanātisku azartu. Komponists Andris Dzenītis pēc koncerta pirmatskaņojuma neslēpa savu sajūsmu: „Neticēju, ka kāds šo koncertu varētu iemācīties no galvas. Vestards varēja!”
„Dzenīša skaņdarbs ienesa orķestra repertuārā šodienas elpu. Orķestrim ir svarīgi spēlēt arī to, kas šobrīd top pasaulē,” uzskata LSO vadītājs Uldis Lipskis.
Koncerta noslēgumā izskanēs vidzemnieka – komponista Emīla Dārziņa smeldzīgi skaistais Melanholiskais valsis. „Tas ir skaistākais, kas uzrakstīts latviešu mūzikā. Skaņdarbs, lai arī radīts jau 1904.gadā, ir brīvības cīņu laika mūzika, tā nes to laiku ideālismu, jūtīgumu, sirsnību. Varēsim atskatīties uz tiem laikiem no šodienas redzespunkta, sastapt un ieskatīties acīs pagājušā gadsimta sākuma latviešiem,” stāsta Uldis Lipskis.