Par vienu no interesantākajiem produktiem Latvijas mūzikā šogad nenoliedzami saucams projekta Alis P albums Uz priekšu. Patiesībā Alis P ir ģitārists Gundars Rullis, kurš dzimis un audzis Zviedrijā, tomēr savas dziesmas sacer un tās izpilda latviski.
Karš aizved uz Zviedriju
Nu jau vairs nevienu nepārsteidz, ka kāds latviešu mūziķis dzīvo Rietumos (drīzāk pārsteidzoši, ka kāds vēl ir palicis šeit...) un bieži vien atgriezties pat negrasās – nav pie mums valdošie pēctreknie gadi labvēlīgi radošām profesijām. Taču ģitārista Gundara Ruļļa gadījumā ir cits stāsts – viņš nav aizmucis uz Zviedriju labākas dzīves meklējumos, viņš tur ir dzimis, audzis un skolojies.
Ruļļa gaitas svešatnē noteicis Otrais pasaules karš, viņa vecāki satikušies Stokholmā, tur Gundars ar māsu arī uzaudzis. Divpadsmit gadus spēlējis vijoli, bet padsmit gadu vecumā sācis spēlēt elektrisko ģitāru. Kopā ar vēl vienu emigrācijā dzīvojošu latvieti Juri Kronbergu izveidota grupa Prusaku ansamblis, ar to kopā paspēlēts dažus gadus un ierakstīts albums. "Man pats svarīgākais bija tas, lai iespēlējām kaut ko tādu, kas atšķiras no citām platēm," saka Gundars. Starp grupas dalībniekiem izcēlušies strīdi par dziesmu izpildīšanas valodu – citi gribējuši rakstīt zviedru publikai angļu valodā, bet Rullis vienmēr iestājies par dziedāšanu latviski.
Kā zināms, daudzi latviešu mūziķi izvēlas dziedāt angļu valodā un visai nicīgi izsakās par iespējām dziesmas izpildīt dzimtajā mēlē. Taču Rullis, kaut audzis zviedriski angliskajā vidē, dzied latviski. Kāpēc? "Es to nevaru izskaidrot," vienkārši nosaka Gundars. "Varu pateikt tikai to, ka gribēju tā darīt. Dažreiz varbūt ir tā – ja esi dzimis un audzis zemē, kurā mēģini izteikties savā mēlē, bet pamatā ir cita kultūra, kā, piemēram, rokmūzika vai blūzs, kas tomēr sakņojas amerikāņu tradīcijās, varbūt neviļus gribas salīdzināt ar oriģinālu, un tad liekas, ka pašam neskan. Bet es to uzskatu par izaicinājumu, man tas dod brīvību izteikties, kā es gribu."
Aizvien biežāk Latvijā
Skaidrs, ka ar latviski izpildītām dziesmām Rietumos mūziķis lielākoties var būt interesants tikai trimdas latviešiem, taču Gundaru tas neinteresē, jo viņš Zviedrijā koncertos nespēlē: "Es jau 30 gadus esmu spēlējis bez publikas."
Pamatideja ar Prusaku ansambli un arī projektu Alis P – radīt kaut ko tādu, kas atšķiras no Latvijas mūzikas dzīves. Interesanti, ka iepriekšējais Alis P albums Alis iet pastaigāt izdots pirms 20 (!) gadiem. "Turpināju rakstīt dziesmas, un šoreiz tiešām bija uzkrājies tāds kā spiediens, kas tika realizēts pēdējā pusgada laikā šeit pat, Rīgā." Ko mūziķis darījis starp 1988. un 2008. gadu, abu albumu izdošanas starplaikā? "Darbs," lakoniski nosaka Gundars. "Pēdējos septiņus gadus es strādāju Zviedrijā kā apskaņotājs kādā klubā, biju arī vizītēs šeit. Pirms diviem gadiem sāku strādāt šeit [kādā zviedru uzņēmumā Rīgā], tāpēc pēdējos gados sanāk Rīgā būt aizvien biežāk."
No albumā Uz priekšu iekļautajiem gabaliem pati senākā ir dziesma Man salst, kas tapusi jau 2004. gadā. "[Albumā] bija iecerētas arī citas dziesmas, taču, kad sāku rakstīt jaunas, kad bija iesākts viss process, kas iestiepās, pāris dziesmu nolēmu atstāt uz kādu citu projektu vai nākamajai platei, ja tāda būs," skaidro ģitārists. Interesanti, ka albums ierakstīts Purvciemā, kādā daudzdzīvokļu mājā, tāpēc gluži loģisks ir jautājums, ko par šo procesu teica kaimiņi. "Es jau tā ļoti klusiņām... Nu, varbūt šad tad viņi kaut ko pamanīja," sev raksturīgajā intonācijā, kad nevari saprast, teiktais ir joks vai nopietnība, bilst Rullis.
Konflikts ar sevi
Latviski Gundars Rullis runā perfekti, taču ar šarmantu rietumnieku akcentu, ik pa laikam kādu vārdu pasakot latviski angliski (piemēram, vārda projekts vietā viņš saka prodžekt). Albumam gan tas netraucē, drīzāk pat palīdz, radot savdabīgāku noskaņu. Jāpiebilst, ka Gundars pats iespēlējis arī visus instrumentus, izņemot bungas. "Ir priekšrocība tajā, ja visu dari pats. Man palīgā bija bundzinieks, mans draugs [Svante Drake], bet citādi principā visu esmu darījis pats. Dažreiz tas varbūt nāk par sliktu, bet citreiz tas visā šajā procesā tikai palīdz – uzskatāmāk vari realizēt savas idejas."
Vai nav grūti vienam iespēlēt visus instrumentus? "Jā, man bija baigās problēmas ar basistu (arī basģitāru viņš iespēlēja pats – S. V.), tas gan jāatzīst. Konflikts pusgada garumā," ar nopietnu sejas izteiksmi atkal joko mūziķis. "Viņš bija galīgi nelietojams un nepieklājīgs. Uz beigām gāja varbūt mazliet labāk, bet tā bija liela problēma."
Ļoti interesanti ir arī teksti – it kā nedaudz abstrakti, tomēr ar savu domu. "Visām dziesmām apakšā ir kāds notikums vai situācija, varbūt kāda cilvēka teiktais, taču tas nav tikai konkrēts vēstījums par nelaimīgu mīlestību vai ko tādu – tur ir apkopojums par tēmām. Man tomēr ir 54 gadi, man ir divas pieaugušas meitas, kuras jau dzīvo savu dzīvi, tāpēc man ir ko teikt," saka Gundars un atkal ar nopietnu sejas izteiksmi pajoko (bet varbūt nē?), piebilstot: "Pusmūža cilvēka refleksijas."
***
UZZIŅAI
Alis P ir trimdas latviešu new wave apvienība, kas izveidojās 1979. gadā Zviedrijā, kad Gundars Rullis un Māris Rozenbahs (abi exPrusaku ansamblis) apvienojās ar Pēteri Šmitmani. Pēc īsas pastāvēšanas grupas aktivitātes noklusa līdz 1988. gadam, kad negaidīti tika izdots mājas studijā ierakstīts albums Alis iet pastaigāt. Pēc grupas pajukšanas Gundars Rullis sāka solodarbību, komponējot un mājās ierakstot savas dziesmas. Alis P palika saistīts ar viņa vārdu. Neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš tika uzaicināts uzstāties koncertā Rīgas Politehniskajā institūtā, kas Rullim bija pirmā uzstāšanās Latvijā. 1990. gadā ar dziesmu Laimīgs viņš piedalījās Mikrofona aptaujā, vēlāk sapazinās ar grupu Dzelzs vilks, kam veidoja remiksu dziesmai Ledus, savukārt tagad viņiem palīdz ar apskaņošanu koncertos. 20 gadu pēc Alis P pirmā albuma iznākšanas, sakrātās iedvesmas un materiālu spārnots, Rullis 2008. gada sākumā nolēma ķerties pie jauna albuma Uz priekšu ierakstīšanas. Tas tapa mājās, turklāt Rullis tam gan sacerēja mūziku un tekstus, gan pats spēlēja visus instrumentus un samiksēja ierakstīto materiālu, vienīgi ļaujot zviedru bundziniekam Svantem Drakem tikt galā ar bungu ritmiem.