Albuma apskats: Waterflower – “Digiplantcore”
Jauns studijas veikums no ekstravagantās un ekscentriskās pašmāju “avant-pop” mākslinieces Sabīnes Moores jeb Waterflower, kas pieteikts kā “ekoloģiskas apziņas, augu un sēņu mūzikas un digitālā hārdkora sadursme”.
Albums “Digiplantcore” veidojies, “spēlējot un attīstot dziesmu demo versijas DIY koncerttūrēs Āzijā, UK un Eiropā,” vēsta Sabīne Moore jeb Waterflower. “Skanējums ir distortēts, spiedzīgs, haotisks un kaut kā reizē ļoti dejojams. Dziesmas runā par izzušanu, pārmērīgu patēriņu, pašiznīcību un absurdo vēlmi turpināt kustēties uz priekšu, kamēr pasaule kļūst arvien nestabilāka.” Nu kā, radās vēlme noklausīties?
Radās. “Digiplantcore” nudien atbilst digitālā hārdkora pieteikumam - to pat varētu ievietot psihedēliskā “industrial” žanra nišā, ja vien... ja vien šāda niša pastāvētu. Ir gadījies pabūt uz Waterflower “dzīvajiem” priekšnesumiem viņas iepriekšējo garadarbu ietvaros, tāpēc pat grūti iztēloties, ko viņa varētu sastrādāt “Digiplantcore” koncertos - tas droši vien būtu pilnīgs un absolūts hārdkors! No astoņiem albumā iekļautajiem skaņdarbiem izcelt kādu īpašāk nav lielas vēlmes (un nav arī vajadzības), bet, ja nu tomēr, tad tie varētu būt “Art Bitch” ar ārprātā dzenošo ritmu un elektronizēti industriālais “Honesty”, varbūt arī “Gentrifier”, kas šķiet radies kādos “acid house” apcirkņos. Šo albumu vajadzētu klausīties pilnā skaļumā, tikai kaimiņi noteikti celtu iebildumus pret Sabīnes brīžiem kliedzoši spiedzošo vokālu (un visu pārējo arīdzan). Albuma mīnuss - gandrīz pusstundas pavadīšana šādu histērisku skaņu valgos ierindas klausītājam varētu beigties neprognozējami.
No vēstures. Avangardiskās elektronikas audiovizuālais projekts Waterflower radies 2006. gadā un uzskatāms par vienu no pirmajiem projektiem Latvijā, kurā sieviete patstāvīgi darbojās elektroniskajā mūzikā. Iepriekšējais Waterflower albums “All Art Is Ecological” datējams ar 2023. gadu, bet pirms tā iznākušais “Balta gaisma” (2020) pat tika nominēts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” alternatīvās vai eksperimentālās mūzikas kategorijā. Kopumā šī projekta ietvaros publicēti kādi astoņi digitālie albumi, no kuriem pēdējie bijuši arī audiokasetēs. Šāds pat liktenis piemeklēs arī jauno lieldarbu - kaut kad oktobrī Bristolē bāzētais britu leibls “Avon Terror Corps” plāno izdot “Digiplantcore” audiokasetē.
Rīgā dzīvojošās latviešu mākslinieces Sabīnes Moores jeb Waterflower audiovizuālā projekta galvenā un ne ar vienu citu nesajaucamā atšķirības zīme — viņas skatuves instrumenti ir dzīvi augi un sēnes, kuru biodati ar biosensoru palīdzību tiek nolasīti un pārvērsti signālos jeb skaņās. Izklausās utopiski un nereāli? Nu, tad jums nāksies vien aizdoties uz kādu šīs harizmātiskās dāmas koncertu, lai aplūkotu viņas darbošanos klātienē!
