Albuma apskats: Sovvaļnīks – “Sovvaļnīcisms”
Uz latgaliešu mūziķa Sovvaļnīka (īstajā vārdā Ingars Gusāns) lielkoncertu Latgales vēstniecībā “Gors” atnākušos klausītājus piektdien gaidīja kāds pārsteigums: papildu koncertprogrammā akcentētajam lieldarbam “Cārtumi”, bija pieejams arī viņa jaunais albums, kas ieturēts blekmetāla stilā. Jādomā, arī koncertā Rēzeknē nepabijušie vēlēsies pie šī CD (un kasetes) tikt.
Albums “Sovvaļnīcisms” ir radies teju no nekurienes - Sovvaļnīks jeb Ingars Gusāns to paklusām iespēlējis kopā ar dēlu Mareku Gusānu, turklāt tik paklusām, ka vismaz smagās mūzikas aprindās par šāda darba tapšanu nekas nebija dzirdēts. Mūzika sacerēta jau 2024. gadā, arī bungas esot dažu dienu laikā ierakstītas kaut kad 2024. gadā, ģitāra - pērn brīvos vakaros, savukārt vokālu Sovvaļnīks ierakstījis tikai šī gada sākumā, no darba pie albuma “Cārtumi” brīvajos brīžos. Ierakstu veicis Vladimirs Lavrentjevs, skaņu režisors - Matīss Klaviniuss. Nu ripulis nācis klajā oficiāli - pirmoreiz aptaustāms tas bija jau minētajā koncertā “Sovvaļnīkam - 18”, kas notika Latgales vēstniecībā “Gors”.
“Ja Sovvaļnīks nozīmē “palaidnis”, tad “sovvaļnīciskums” varētu būt palaidnieciskums vai palaidnības,” skaidro Ingars. “Es vienkārši gribēju sacerēt un ierakstīt kaut ko, kur vienkārši justos brīvs, un tas nekas, ka to [mūzikas žanru] īsti neprotu, bet man vienalga tas ir interesanti. Un - tas patiešām bija nereāli interesanti!”
Jāatgādina, ka līdz šim Sovvaļnīks bija izdevis albumus “Sūpluok” (2009), “Bolts susātivs” (2010) un “Napaseitynuots” (2016), kas savā skanējumā ieskicēja plašu žanru spektru, sākot no poproka līdz metālam. Savukārt šogad izdotais latgalieša pēc skaita ceturtais studijas albums “Cārtumi” (latviešu literārajā valodā - “Rētas”) pieteikts kā “kvalitatīva, izjusta un pārdzīvojumiem pilna dzeja latgaliešu valodā gandrīz akustiskā izpildījumā.” Jau pēc šī albuma pirmo singlu izdošanas Ingars steidza piebilst, ka “tas nenozīmē, ka Sovvaļnīks ir pielicis punktu smagajai mūzikai!” Kas to būtu domājis, ka šī atgriešanās notiks tik drīz, turklāt tik smagā versijā?!
Uzreiz jāpiebilst, ka Sovvaļnīks smagajā mūzikā - tā nav tikai mirkļa iegriba, jo Ingars klausītāja lomā bieži manīts šādas mūzikas koncertos, tātad “pazīst drēbi”. Tiesa, ideoloģiski “Sovvaļnīcisms” ne tuvu nav blekmetāls, bet pēc skanējuma gan: pats Ingars atzīst, ka mēģinājis to veidot, iedvesmojoties no leģendārajiem norvēģiem “Mayhem” un viņu albuma “De Mysteriis Dom Sathanas” (1994), taču “sanāca citādāk, arī visa spēlēšanas tehnika un rifi atšķiras no “Mayhem”.”
Lai gan jūtams, ka “Sovvaļnīcisms” tapis, tā teikt, “no darba brīvajā laikā” jeb pašu priekam, arī līdz īsteni norvēģiskam “black metal” tas nevelk, tas nekādi netraucē to uztvert kā pilntiesīgu smagmūzikas darbu ar blekmetāla ievirzi. Kopumā desmit šajā stilistiskā ieturētas dziesmas, kurās ir viss šim žanram nepieciešamais - rēcošs vokāls, asas ģitāras, zibenīgs temps un iekšas ārā klapējošas bungas. Starp citu, Gusāns juniors ir labi pastrādājis - sitamie instrumenti iespēlēti ļoti dzīvi un dabiski! Notestēšanai kā labākos gabalus var ieteikt “Tu neesi upera jārs”, smeldzīgo “Vinkuorši Marija”, eleganto “Austrumu sorkonuo bluozme” un/vai “Dīva dūmuos” (šī ir albuma pārliecinošākā dziesma!), tāpat arī eksperimentālo “Tymā godā” teju septiņu minūšu garumā.
Savos skaņdarbos Sovvaļnīks vienmēr popularizējis latgaliešu dzejniekus, un arī “Sovvaļnīcisms” nav izņēmums - tekstu autors/e ir Marija Dzeisla. Šeit stāsts ir pavisam interesants. “Marija Dziesla - tā ir anonīma persona, es pat nezinu, viņš vai viņa, bet populāra - jau ieguvusi kultūras balvas un tūliņ iznāks otrais dzejas krājums,” stāsta Ingars. “Es ar viņu sarakstījos un palūdzu atļauju, ka gribu izmantot šos tekstus, viņa/viņš piekrita, ja vien dzeja tiek izmantota kaut kam “nešlāgeriskam”. Galarezultātu pat vēl nav dzirdējis/jusi. Man tiešām šī dzeja patīk un bija nenormāls izaicinājums iedabūt to mūzikā! Esmu lielā sajūsmā gan par pašu dzeju, kas ietver reālu blekmetāla atmosfēru, gan arī par mūsdienu atsaucēm, paplašinot “black metal” mūzikas horizontus,” stāsta Sovvaļnīks.
Jāsaka, ka arī dzejas pazinēji šīs rindas novērtējuši ļoti atzinīgi - patiešām izdevies teksts! Ņemot vērā blekmetāla specifiku un latgaliešu valodas nianses, nebūs nekas pārsteidzošs, ja ierindas latviešu klausītājs dziesmu jēgu tās klausoties uztvert nespēs, un te talkā nāks CD buklets, kurā šos tekstus var lēnām un mierīgi izlasīt. Un tos palasīt tiešām ir vērts, ticiet uz vārda!
Kas vēl? Kompaktdiska noformējums ir kā vecajos, labajos laikos - ar tekstiem, efektīgām fotogrāfijām u.tml. Foto autore - Evika Muizniece, noformējums - Jolanta Jefimova.
Pagaidām nav zināms, vai Sovvaļnīks ar šo programmu kāps uz skatuves arī kādā koncertā. Zinot viņu, ja albums gūs labas atsauksmes (un tādas tas gūs!), tad nenoturēsies, apslāpēs savu paškritiskumu un tomēr sagribēs to nospēlēt arī dzīvajā. Derētu gan, beigu galā - “Sovvaļnīcisms” taču ir pasaulē pirmais blekmetāls latgaliešu valodā!
