Ar pirmo singlu un mūzikas videoklipu pieteikusies grupa ar visu izsakošo nosaukumu “Caurums”. Dziesma “Kurmis” ir pirmais singls no viņu rudenī gaidāmā debijas albuma “Roc dziļāk”.
Kā izrādās, “Caurums” ir “2024. gadā dibināta muzikāla apvienība, kas pārstāv racēju konceptuālismu un rokmūziku.” Tās sastāvā ir latvju alternatīvajā mūzikā itin pazīstami cilvēki - šajā sastāvā pie bungām pieliktais, bet citās grupās basu spēlējošais Toms Gaļinauskis (“Oghre”, “DJ Krankenwagen”) un ģitārists Miks Gailis (“Krāsa”), kā arī mākslinieces no apvienības “Bedre” - vokāliste Marija Slaidiņa un basiste Patrīcija Krūmiņa, kurām šī ir pirmā muzikālā avantūra.
“Grupa raksta, raud un priecājas par bedrēm, lāpstām un citām īpaši dziļām tēmām, ļaujoties lāpstu cirtieniem, kukaiņiem, zvēriem un nezvēriem, elektrībai un notumsei, melnzemei un dziesmai, kas dod cerību pašam sastapt savu bedri. “Caurums” aicina prātot un pieņemt lēmumu - rāpties ārā vai rakt dziļāk?” savas esības nozīmi skaidro paši “caurumieši”.
Neskatoties uz grupas nosaukumu, kas varbūt radīs nevēlamas asociācijas un pārsteidzīgus secinājumus, “Kurmis” ir interesanta un stilīga dziesma, arī tās vizuālais risinājums (video veidojusi “Bedres” māksliniece Patrīcija Krūmiņa) ir itin aizraujošs. Daudzsološa debija, kas liek “Caurumu” ar visu “Kurmi” piefiksēt atmiņas blociņā un gaidīt turpinājumu.
““Kurmis” ir stāsts par kustību bez skaidras atbildes, kāpēc tā sākusies un kur tai būtu jābeidzas. Par neatlaidību, kas vienā brīdī var kļūt gan par spēku, gan slazdu. Mazs zvērs milzīgā tumsā, kurš, par spīti visam, turpina kustēties. Tajā ir kaut kas traģisks, kaut kas ironisks un kaut kas ļoti pazīstams. Ja kurmis spēj rakt, vai tas nozīmē, ka viņam ir jārok? Vai iespēja apstāties joprojām pastāv brīdī, kad visa viņa būtība jau ir kļuvusi par rakšanu?” filozofē dziesmas autori.
““Kurmis tumsā neko neredz / kurmis mūžam paliks bedrē”. Varbūt tā ir bezjēdzība. Varbūt neatlaidība. Varbūt cerība. Varbūt šis stāsts patiesībā nemaz nav par kurmi. Varbūt kurmja uzdevums ir mūžīgi rakt un varbūt mūsu arī,” tāds, lūk, rezumējums.