Albuma apskats: Elfs – “Kuces dēls”
Hiphopa pārstāvju mums netrūkst, un daudzi no viņiem veidojuši savu stāstu ar atsauci uz konkrētu lokālo piederību: Ozols savulaik slavināja Pārdaugavu, ansis klāsta par dzīvi Kauguros, ir dzirdēti arī “Zolitūdes panti” Ivana Baigā izpildījumā utt. Reperis Elfs jeb Māris Zihmanis ir no Ziepniekkalna.
Elfs ir reperis un bītmeikers, kurš uz latvju hiphopa skatuves ir jau teju divas desmitgades: sadarbojies ar Reiku, Denisu, “The Rozz”, Jāni Krūmiņu (“Muud”), Pēteri Upelnieku u.c., bijis apvienības “Kreisais Krasts” dalībnieks, pazīstams ar singliem “Ziepniekkalns”, “Ziemas prieki”, “Īsts draugs”. Taču, ja ticēt repa skatuves pārzinātāju sniegtajai informācijai - un neticēt nav pamata -, “Kuces dēls” ir Elfa debijas soloalbums.
Darbs pie šī albuma aizsācies 2024. gada rudenī, taču lielākā daļa skaņu materiāla tapusi šajā ziemā. “Kuces dēls” ir konceptuāls darbs, ko ieteikts klausīties secībā no sākuma līdz beigām, lai pilnīgāk izprastu sižeta līniju par notikumiem Ziepniekkalnā šī gadsimta sākumā, kā arī paša repera personīgās pieredzes stāstus. Taču uzreiz jāsaka, ka ieteiktajā vienotā stāsta versijā sižets diez ko nenolasās. Tiesa, tas nemaz nav slikti, jo visi varbūt nemaz nevēlēsies klausīties uzreiz duci skaņdarbu kopumā 36 minūšu garumā, un šie ļaudis bez sirdsapziņas pārmetumiem, ka kaut kas palaists garām, pilnīgi mierīgi varēs testēt tikai atsevišķas dziesmas.
Albums ir par tiem laikiem Ziepniekkalna kriminogēnajā vidē, un Elfs caur personīgās pieredzes prizmu atskatās uz pusaudža gadiem, par nepareizajām izvēlēm un apstākļiem, atklāti runājot par alkoholu, narkotikām, zādzībām, piederības sajūtu un bailēm tapt nenovērtētam savā vienaudžu lokā. “Šis albums ir veidots iztēlojoties, ka tā ir filma - kaut kas uz Tarantīno pusi. Tāpēc arī tāds nosaukums - lai dramatiskāk. Nosaukums nav jāuztver personīgi, tas arī nekādi nav domāts mammām. Šis nosaukums ir tikai kā metafora, kas simbolizē cilvēkus, kuri piedzimst apstākļos, kur principā dzīve jau ir izlemta,” skaidro reperis.
Jāatzīst, ka mammām šo labāk laikam neklausīties - šķiet, Elfam pašam šajā jomā bijušas kādas problēmas, tāpēc viņa stāsta galvenā varoņa radītāja te attēlota ārkārtīgi nepievilcīgā plāksnē. Patiesībā pat pieriebjas neskaitāmajos “skitos” klausīties šos mūžīgos un neauglīgos strīdus ar māti, to skaitu noteikti varētu optimizēt. Otrs - nav nekā iebilstama pret necenzēto leksiku, ja tā tiek lietota vietā un akcentējot attiecīgo situāciju, bet te tā bieži lietota pārmērīgi, nevietā un jēlību formā.
Taču iepriekš minētais no mīnusiem arī viss - kopumā “Kuces dēls” atstāj pārsteidzoši labu iespaidu. Stilistiski tas ir ļoti dažāds, tomēr dominējošais ir “oldskūlīgais” hiphops - tieši tāds, kādam tam vajadzētu būt, ja runā par šī gadsimta sākumu jebkurā Rīgas mikrorajonā. Labākais gabals ir “Dēļ šī repa sūda”, kurā viesmākslinieku statusā piedalījušies Ozols, Edavārdi un Idus Abra, taču ir vēl arī citas labas dziesmas. Piemēram, ar “grūvīgo” bītu apveltītā “Ar draugiem”, lokālo gangsteru noskaņās ieturētā, bet ar smieklīgu piedziedājumu izpušķotā “Labubu”, arī “Policija brauc” un “Ziepniekkalna ielās”, elektroniskā “Toksisks Mf”, kas labi iederētos “Singapūra Satīna” repertuārā u.c. Redzēsim, kā šim albumam klāsies, taču jādomā, ka “Kuces dēls” atradīs dzirdīgas ausis un daudz.
Jāpiebilst, ka albumu lielākoties producējis pats Elfs, bet miksu un māsteringu veidojis Jānis Šmēdiņš jeb Fakts. Lielu ieguldījumu albuma tapšanās sniedzis arī grupas “The Rozz” ģitārists Oskars Barsuks, instrumentu partijas vairākās kompozīcijās ierakstījis Sandis Siliņš (Silins Beats).
