Albuma apskats: Eleonora Kampe - “Inner Beauty Cry”

Balss māksliniece un avangarda mūzikas dziedātāja Eleonora Kampe izdevusi solo albumu, kas tiek pieteikts kā “dziļi introspektīvs septiņu kompozīciju apkopojums, kas pēta trauslo robežu starp skaistumu un nemieru.”

Iespējams, plašākai auditorijai Eleonoras Kampes vārds neko neizteiks, lai gan Rīgā dzīvojošā māksliniece uz skatuves darbojas jau pailgi un kopš 2010. gada pēta cilvēka balss iespējas kā pilnvērtīgu mūzikas instrumentu. “Darbojoties skaņas mākslas un eksperimentālās mūzikas laukā, viņa izkopusi savdabīgu māksliniecisko valodu, kas izpaužas gan solodarbos, gan sadarbībā ar citiem skaņas māksliniekiem un mūziķiem,” tā viņu piesaka atbalsta komanda.

Līdzās vairākiem albumiem dažādu kolektīvu sastāvā Kampes jaunākie solo ieraksti ir “Breath. Play.” (izdots “Cruel Nature Records”, 2025) un “Balss un rezonanse” (“Sāpes Skaņas” / “Skaņu Mežs”, 2025). Arī viņas jaunāko darbu izdevusi Lielbritānijas ierakstu kompānija “Cruel Nature Records”.

Acīmredzot, Rietumos kaut kas šīs īpatnējās mākslinieces daiļradē un nākotnes perspektīvās tiek saskatīts, lai gan, jāatzīst, ka grūti iedomāties, kas tieši saskatīts - festivāls “Skaņu mežs” šķiet viņas augstākā latiņa. Protams, Eleonoras izvēlētais žanrs ir ārkārtīgi specifisks, tomēr arī avangarda un eksperimentētāju lauciņā ir dzirdēti nesalīdzināmi labāki piemēri (nāk prātā kaut vai Waterflower). Ar tādiem skaņdarbiem kā “Fall Fell Fallen”, “Relapse+” u.c. var biedēt mazus bērnus un sirmgalvjus, noklausīties šo albumu no sākuma līdz beigām varēs tikai īpaši sagatavoti ļaudis. Lai kas šis arī būtu, mūzika tā nav.

“Albums atklājas kā intīms ceļojums cauri ievainojamībai, atmiņām un iekšējai rezonansei, aicinot klausītāju pievērst uzmanību balss smalkākajām niansēm un emocionālam dziļumam,” tas no atbalsta komandas paustā. Nu, var jau būt… Ja kāds vēlas “Inner Beauty Cry” notestēt, ieteicamākais skaņdarbs ir “In Your Head” - tas ilgst tikai divas minūtes, pārējie ir ap piecām un pat vairāk.