Albuma apskats: “Tikai Mēs” – “Patiesības laiks”
Latviešu poproka grupa “Tikai Mēs” laidusi klajā albumu, kurā iekļautas astoņas dziesmas, no kurām piecas jau iepriekš izdotas kā singli. Ar šādu ziņojumu šo apskatu varētu arī beigt, tomēr pieklājības pēc veltīsim dažus vārdus arī pašai grupai un nosacītajam tās debijas izdevumam.
“Tikai Mēs” atpazīstamību ieguva pēc dalības šovā “X Faktors”, kur sasniedza fināla posmu un pat ierindojās sestajā vietā. Grupa “savā daiļradē apvieno melodisku skanējumu, emocionālus tekstus un enerģisku izpildījumu” - tā viņi paši. Interesanti, ka savas atziņas “Tikai Mēs” pauž tikai un vienīgi kā grupa jeb vienots veselums - apskatniekam interneta dzīlēs tā arī neizdevās atrast (tiesa, netika arī īpaši centīgi meklēts…), kā civilajā dzīvē sauc “Tikai Mēs” dalībniekus.
Ieraksts tapis Rīgā, Jelgavā un Langstiņos, sadarbojoties ar Mark1 Records (Marks Poikāns), Kārli Šteinmani un Reini Briģi. “”Patiesības laiks” nav veidots kā konceptalbums ar vienotu stāstījumu. Tas drīzāk ir grupas pēdējo gadu nozīmīgāko dziesmu apkopojums, kas atspoguļo muzikālo ceļu, radošos meklējumus un pārmaiņas, kuras piedzīvotas šajā laikā. Albums iezīmē arī jaunu posmu grupas darbībā pēc veiksmīgās dalības TV šovā “X Faktors”. Grupas dalībnieki atzīst, ka tieši pēc šīs pieredzes radušās jaunas ambīcijas un pārliecība par turpmāko muzikālo virzību,” tas no viņu atbalsta nometnes.
“Šis albums ir sava veida robežšķirtne starp līdzšinējo un to, kas sekos tālāk. Tajā apkopotas dziesmas, kas mums bijušas svarīgas pēdējo gadu laikā, bet vienlaikus simbolizē grupas atdzimšanu un jaunu enerģiju turpmākajam ceļam,” tas, savukārt, no viņiem pašiem. Nav gan precīzu ziņu, kur šī robežšķirtne velkama, un kas domāts ar “līdzšinējo”, jo, cik noprotams, “Tikai Mēs” ir grupas “Loud Silence” mantiniece, bet, ja tā, tad “Patiesības laiks” īsti nav debijas albums, jo “Loud Silence” jau 2022. gadā izdeva pilnformāta darbu “Pa dzīvi kaut kā tā”.
Šovā “X Faktors” jauniešu mentore bija pieredzējusī Aija Auškāpa, kura jau pēc krēslu izaicinājuma pauda, ka saskatot viņos “izaugsmes un tirgus potenciālu”. Nav melots, izaugsmes iespējas ir visiem, tirgus potenciāls šajā konkrētajā gadījumā arī ir, tikai - “Tikai Mēs” nosacītajā stilistiskajā nišā ir aplam daudz līdzinieku, ieskaitot dažādas “papīrlidmašīnas” u.tml. muzikālos veidojumus. “Tikai Mēs” plusi - teicams vokālists un virtuozi spēlējošs ģitārists, mīnusi - pārlieku “popsīgās” melodijas un pavieglie teksti, kā arī… stulbs nosaukums.
Ja par albumā iekļauto skaņu materiālu, tad auss aizķērās pie kopdarba ar reperi Amanito dziesmā “Sirds dejo kabarē”, klausāma ir “Manā ciematā” (te arī piedalās Amanito), pieņemama ir arī dziesma “Antidepresanti”, kas pat varētu vagot radiostaciju topus (tiesa, ne pārāk augstās vietās), bet pārējais gan, kā agrāk mēdza teikt, ir konkursa “Ko Tu proti?” repertuārs. Taču tas nekas, varbūt jaunie censoņi spēlēs, spēlēs un spēlēs, līdz beigās kaut kas sanāks! Ja jau Aija teica, ka ir “izaugsmes un tirgus potenciāls”, tad tam te ir jābūt.
