Albuma apskats: Staņislavs Judins, Asnate Rancāne - “Op.3”
Latvijas džeza mūzikas izdevniecības “Jersika Records” paspārnē izdots kontrabasista un komponista Staņislava Judina un grupas “Tautumeitas” līderes, etnodziedātājas Asnates Rancānes albums “Op.3”, kas seko 2017. gada spilgtajai debijas platei “Op.2”. Uzreiz gan jāsaka, ka ar džezu šo izdevumu saista tikai “Jersika” – stilistiski šis ir krietni akadēmiskāks darbs.
Staņislava Judina un Asnates Rancānes albums “Op.3” turpina muzikālo ceļu, kas aizsākts ar klausītāju un mūzikas apskatnieku ļoti augsti vērtēto debijas albumu “Op.2” - apvienojot tautasdziesmas ar brīvo kontrabasa improvizāciju. Deviņi skaņdarbi, kurus patiesībā prasās definēt pat otrādāk - apvienojot brīvo kontrabasa improvizāciju ar tautasdziesmām, jo Stasa instruments šeit mazliet it kā izvirzījies priekšplānā.
“Dialogā starp Asnates Rancānes balsi un manām improvizācijām rodas īpašs stils, kurā pagātne un tagadne skan kā vienots veselums,” par jauno albumu stāsta Staņislavs Judins. “Ierakstā piedalījās arī mūsu domubiedri - vijolnieks Aleksejs Bahirs, sitaminstrumentālists Artis Orubs, pianists Edgars Cīrulis un saksofonists Arvydas Kazlauskas - katrs ar savu balsi un krāsu bagātināja mūziku, ko varam klausīt “Op.3”.”
Albumu ierakstījis un miksējis skaņu režisors Timofejs Pastuhovs, plates vāka dizainā izmantotas Asnates māsas Aurēlijas Rancānes un Oļega Zernova fotogrāfijas, bet dizainu veidojuši brāļi Edgars un Mareks Ameriki.
“Ieraksta “Op. 3” skaņas ģeogrāfija aptver visu Eiropu - no Bulgārijas līdz Britu salām, ieskaitot seno Prūsiju un vēsturiskās Latvijas zemes. Ja būtu jāmeklē vienojošais elements šiem savstarpēji šķietami atšķirīgajiem reģioniem, tā būtu mūzika no laikmeta, kad cilvēki bija viengabalaini un mūziķis kalpoja par vidutāju - dažādu stāstu un muzikālo fragmentu pārcēlāju. Vārdi un skaņas tika veidoti no daudznozīmīgiem, kopienas pieredzē uzkrātiem motīviem. Tādējādi mākslas darbs nereti bija lielāks par savu autoru, tajā mājoja iracionāls vēstījums, un izpildītājs saplūda ar mūziku, gluži kā cilvēks saplūst ar dabu, apzinoties sevi kā tās daļu - koku, upi vai miglu,” plates ievadvārdos raksta mūzikas apskatnieks Mikus Solovejs.
Jau pirms deviņiem izdotais “Op.2” bija spilgts šī ārkārtīgi neparastā pašmāju etno minimālistiskās mūzikas dueta darbs, bet pa šiem gadiem abiem ir krāta pieredze un audzēta profesionalitāte. Jāatgādina, ka Staņislavs Judins ir pazīstams kā džeza un improvizācijas meistars, kurš itin bieži piedalās dažādos eksperimentālās mūzikas projektos un jau ilgus gadus ir arī “Tautumeitu” pavadošajā sastāvā, bet multiinstrumentālistes un etniskās mūzikas pētnieces Asnates Rancānes vārds komentārus vispār neprasa. Duets “Stanislav Yudin & Asnate Rancane” savulaik radās no idejas apvienot atšķirīgās muzikālās pieredzes, un, kā tolaik tika pieteikts šis projekts, “kopskaņa rodas, savienojot Staņislava improvizācijas un kompozīcijas ar Asnates zināšanām par etnisko mūziku un folkloru.”
Asnates zināšanas par folkloru ir varen plašas, līdz ar to šajos deviņos skaņdarbos var gūt interesantu ieskatu dažādu tautu etnomūzikā - “Op.3” varētu pieteikt kā improvizācijas mākslu pasaules tautas mūzikas izpratnes augstākajā pakāpē. Brīžiem
gan kompozīcijas šķiet pārāk sarežģītas (piemēram, “Kiukoja zagiuze uobelī” vai “Tumša nakts”), brīžiem tās modina dziļos apziņas apcirkņos dusošās skumjās domas (“Harp Song Oh The Dane Woman” ar Radjarda Kiplinga vārdiem), tomēr nenovērtēt šo albumu nevar. Ja kāds nevēlas mesties šajā improvizācijas mākslā kā uz galvas ledainā ūdenī, tad notestēšanai var ieteikt tādus skaņdarbus kā “Kurzeme” vai “Rotā” (vai balkāniski stilīgo “Radina”) - tie būs saprotami arī plašākai auditorijai.
