Albuma apskats: Kočāns Miķelis - “Putraimi: Neo-šlāgeru kopums vol. 2”
Ja cienījams sabiedrisko attiecību pārstāvis iesūta preses relīzi par kādu līdz tam nezināmu izpildītāju, pārstāvja uzticamība nosaka to, ka šis konkrētais izpildītājs ir vismaz jāpaklausās. Pat tad, ja viņš sevi piesaka kā neo-šlāgera pārstāvi. Turklāt – hmm, vai neo-šlāgeris nebija kaut kas līdzīgs duetam “Čipsis un Dullais”? Otrs iemesls, lai paklausītos.
Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, šis konkrētais gadījums ir spilgts un pamācošs piemērs tam, kā sevi iespējami muļķīgāk pasniegt, lai kāds netīšām neiedomātos tevi paklausīties. Bet par visu pēc kārtas.
No minētās preses relīzes: “Multiinstrumentālists, komponists, problēmu risinātājs un radītājs Kočāns Miķelis, kurš savu skatuves vārdu raksta šādi un nekā citādi, laidis klajā jau otro džeza-blūza-roka-metāla sajaukumu, kas arī šoreiz īsāk definēts kā neo-šlāgeris. Jaunais albums saucas “Putraimi: Neo-šlāgeru kopums vol. 2” un tapis kopā ar Biezenītu un vēl citiem draugiem.”
Nu, vai vēl kādam ir vēlme riskēt un klausīties Kočānu, kurš Miķelis, kurš grasās piedāvāt šlāgeri, lai arī neo, turklāt kopā ar indivīdu, kas sevi sauc par Biezenītu? Izrādās, ka šis mūzikas produkts ir turpinājums 2023. gadā izdotajam albumam “Kannas: Neo-šlāgeru kopums”. Par “putraimiem” pats Kočāns Miķelis saka tā: “Kā putraims putraimu dzenā manā putrā jeb albumā pētījām neo-šlāgera žanriskās robežas, trenējāmies sasaistīt attālākās emocijas vienā dziesmu pūrā.”
Pārmetot krustu un riskējot mesties šajā putraimu putrā kopā ar Miķeli un viņa “biezenīšiem”, beigu galā izrādās, ka tik traki nemaz nav, ja vien šim projektam nepieiet ar pārlieku kritisku aci - fancīgs albums ar pretenzijām uz stilīgi jokainiem tekstiem. Pat vairāk - ir nelāgas aizdomas, ka šajā laikmetā, kad “jo stulbāk, jo labāk”, Kočāna albums varētu atrast dzirdīgas ausis. Piemēram, garāžnieciskā “Ceturtā atmoda”, džezīgā “Kariņš bija rudenī” vai dziesma “Ulvim treniņš”, kur vārdi “Ulvim treniņš” visā tās garumā tā arī paliek vienīgais saturiskais pienesums. Kas ir domāts ar akadēmiski instrumentālo skaņdarbu “Kultūra mirst”, un kā tas jāuztver, gan grūti pateikt. Toties par hārdkora stilā ieturēto skaņdarbu “Lisaks” gan viss ir skaidrs - tur nekas nav domāts.
Jāpiebilst, ka šajā projektā kopā ar Miķeli muzikāli darbojas basģitāriste Maija Mairita Imša, taustiņinstrumentāliste Līvija Mētra Mekša, taustiņinstrumentāliste un ģitāriste Eva Annija Vilka, kā arī ģitārists Emīls Gerhards Bērziņš jeb Biezenīts, kas esot “no 1. deklinācijas lietvārdu saimes aizgūts skatuves vārds, kas zinātkārajā datīvā rakstāms kā “Biezenītam”.”
Drīzumā gaidāma arī virkne Kočāna Miķeļa & Co koncertu: 10. aprīlī - Rēzeknes kultūrvietā “Līpuoja”, 25. aprīlī - Jelgavas klubā “Melno cepurīšu balerija”, 8. maijā - Liepājas klubā “Fontaine Palace”, 13. maijā - Rīgas džeza mājā “M/House of Jazz”, 27. jūnijā - Cēsu mūzikas festivālā “SaulesBass”.
