VIDEO. Artūra Uškāna “EtnoZoom” Ukrainas atbalstam velta singlu par sievietes likteni karā

Multimākslinieks un producents Artūrs Uškāns pasaules mūzikas projekta “EtnoZoom” ietvaros laidis klajā singlu un video “Rapsodija” (“Rhapsody”), kurā apvienotas ukraiņu un latviešu tautas dziesmas.

Krievijas iebrukuma Ukrainā ceturtās gadadienas priekšvakarā projekts “EtnoZoom” publicējis singlu, kurā, kā jau šajā projektā ierasts, piedalās divu tautību mūziķi. Šoreiz - ukraiņu izcelsmes Latvijas etnomūziķe, dziedātāja, sabiedriskā aktīviste un tulkotāja Viktorija Prituļaka un vokālā pedagoģe, etnomūziķe un grupas “Ogas” līdere Igeta Ozoliņa.

“Rapsodijas” pamatideja - sievietes liktenis karā. Dziesma ietver sevī ukraiņu tautasdziesmu “Oi, u višnevomu sadu” (“Ķiršu dārzā”) un latviešu tautasdziesmu “Es gulu, gulu”, kuras vieno stāsts par šķiršanos no mīļotā, kurš dodas karā. Jaunais “EtnoZoom” singls un video veidoti Rīgā, studijā “Etnisko Skaņu laboratorija”. Aranžētājs, skaņu režisors, mūzikas un video producents ir Artūrs Uškāns. Vijoles partija uzticēta Ilzei Jurjānei-Lapkovskai.

“”Rapsodijas” ideja radās pirms četriem gadiem, tikko sākās karš,” stāsta Artūrs Uškāns. “Manuprāt, šis ir īstais un pareizais laiks dziesmas izdošanai, kad mēs jau it kā esam “pieraduši” pie drausmīgā, netaisnīgā kara… Pie tā pierast nedrīkst, tāpēc sāpīgais un aizkustinošais darbs nāk klajā tieši tagad. Kara sākuma entuziasms palīdzēt daudzos cilvēkos noplacis, tāpēc “Rapsodija” nāk pie ikviena cilvēka pasaulē, lai mēs ik dienu atcerētos, kā klājas cilvēkiem tur - zem raķetēm, izsalušās mājvietās, daudzu pasaules politiķu stulbuma, mantrausības un vienaldzības ēnā.”

“Karš Ukrainā ir nežēlīgs un prātam neaptverams,” piebalso Igeta Ozoliņa. “Kad Ukrainas sievietēm nācās pamest savas mājas, un daudzas no viņām atrada patvērumu Latvijā, atbalstu viņas, kā vien protu un spēju - ar savu psihodramatistes darbu, vadot atbalsta grupas, ar dziesmām kā mūziķe. “Es gulu, gulu” ir smeldzīgu un sāpīgu atvadu pilna melodija. Tā izsāp kopā ar Ukrainas māsām, sievām, meitām šajā laikā, kad viens no spēka avotiem ir tieši mūzika.”

“Kad strādāju pie “Rapsodijas” un dziesmas “Ķiršu dārzā”, man bija svarīgi radīt telpu, kurā sāpes un cerība var pastāvēt līdzās,” stāsta Viktorija Prituļaka. “”Rapsodija” ir kā emocionāls ceļojums - no apjukuma un bezspēcības līdz klusai iekšējai gaismai. Savukārt “Ķiršu dārzā” man asociējas ar māju sajūtu - ar trauslu, bet spītīgu dzīvības spēku, kas turpina ziedēt pat kara ēnā. Ķiršu ziedēšana ir īsa, bet ļoti skaista - tā atgādina, cik svarīgi ir sargāt katru miera mirkli. Ar šo darbu vēlējos ne tikai runāt par zaudējumu, bet arī atgādināt par cilvēcības un mīlestības klātbūtni, kas ir stiprāka par iznīcību.”

Mūzikas video Artūrs Uškāns veidojis no internetā iegādātām dokumentālām fotogrāfijām, kuras tur sakrājušās četru kara gadu laikā. “Dzīvi dokumentāli kadri ir pirmais un… Noskatieties līdz beigām!” rezumē producents. Jāatzīst, ka šīs smeldzīgās dziesmas videoklipa beigas tiešām ir efektīgs noslēgums šim stāstam…