Rīgā uzstāsies pieckārtējie “Grammy” balvas laureāti “Snarky Puppy”
“Mūzika, kas sakņojas džeza tradīcijā, bet brīvi pārkāpj stilistiskās robežas, apvienojot fanka grūvu un ritma blūza tiešumu laikmetīgā skanējumā,” – tā tiek pieteikti pieckārtējie “Grammy” balvas laureāti “Snarky Puppy”, kas 7. septembrī pēc divu gadu pārtraukuma atgriežas koncertzālē “Palladium”. Iepriekšējās viesošanās Rīgā laikā biļetes tika izpārdotas dažu dienu laikā.
Grupas “Snarky Puppy” pirmsākumi meklējami 2004. gadā, kad basģitārists un komponists Michael League to izveidoja kā Ziemeļteksasas Universitātes Džeza studiju programmas domubiedru apvienību. Klusajam sākumam sekoja izšķirošs pavērsiens - sastapšanās ar Dalasas gospeļa un “r&b” mūzikas vidi, kur “Snarky Puppy” skanējums ieguva jaunas krāsas, kļūstot grūvīgāks, tiešāks un emocionāli piesātinātāks. Šajā periodā izveidojās arī grupas kodols - Robert “Sput” Searight (sitaminstrumenti), Bobby Sparks II (taustiņi) un nu jau mūžībā aizgājušais Shaun Martin (taustiņi).
“”Snarky Puppy” muzikālā domāšana sakņojas dialogā starp tradīciju un tagadni. Grupas radošo valodu veido fanks, ritma blūzs, džezs un “fusion”, gospeļa emocionalitāte, soulmūzikas dziļums un rokmūzikas enerģija, tomēr šīs sastāvdaļas nekad nekļūst par pašmērķi. “Snarky Puppy vienmēr ir bijusi grupa, kurai vissvarīgākā ir mūzika,” uzsver Michael League. Tā nav džeza grupa klasiskā izpratnē, tā nav “fusion” apvienība un noteikti arī ne “jam band”. Kā precīzi formulējis “The New York Times” žurnālists Nate Chinen, tad “uztveriet viņus tādus, kādi viņi ir, nevis vērtējiet pēc tā, kādi viņi nav.”
Grupas jaunākais albums “Somni”, kas devis nosaukumu arī gaidāmajai turnejai, tapis sadarbībā ar “Metropole Orkest” - Nīderlandē bāzētu kolektīvu, kas plašāku atpazīstamību ieguvis, savienojot džezu, akadēmisko un populāro mūziku. Lai gan albums ir pilnībā instrumentāls, tas izceļas ar izteikti emocionālu valodu: katrs skaņdarbs pēta kādu no sapņu stāvokļa šķautnēm - mainīgu identitāti, sirreālu loģiku, trauslu tuvības ilūziju un tās savdabīgās emociju atliekas, kas saglabājas pēc pamošanās.
