Siguldā maija nogalē uzstāsies ikoniskais rokmūziķis Džeks Vaits
Noskaidrojies, ka Siguldas pilsdrupu estrādes vasaras koncertu sezona sāksies ar leģendārā amerikāņu mūziķa Džeka Vaita uzstāšanos: 12 “Grammy” un daudzu citu prestižu balvu ieguvējs, dziesmu autors, daudzpusīgs mūziķis, producents, aktieris un viens no šī gadsimta ietekmīgākajiem cilvēkiem modernajā rokmūzikā 30. maijā tieši te sniegs vienīgo koncertu Baltijas valstīs.
Detroitas pievārtē daudzbērnu ģimenē kā jaunākais uzaugušais Džons Entonijs Džiliss, ko vēlāk visa pasaule iepazina kā Džeku Vaitu, jau bērnībā aizrāvās ar mūziku, mācīdamies spēlēt instrumentus, kurus viņa brāļi pameta novārtā - pirmās bija bungas, tad ģitāra. Aizraušanās ar klasisko roku (“Led Zeppelin”, “The Doors”, “Pink Floyd”) un blūzu noteica topošā mūziķa turpmāko radošo ceļu.
Iesākumā izejot parasto “underground” grupu pieredzi, Džeks Vaits kopā ar savu tā brīža sievu Megu Vaitu nodibināja duetu “The White Stripes”. Pirmo atzinību minimālistiskais duets, kurā Mega spēlēja bungas, bet Džeks - visus pārējos instrumentus no ģitārām līdz taustiņiem un vēl dziedāja, ieguva līdz ar trešo studijas albumu “White Blood Cells” (2001). Līdz ar nākamajiem - “Elephant” (2003), “Get Behind Me Satan” (2005) un “Icky Thump” (2007) - Džeks Vaits apliecināja sevi, kā viena no spožākajām un atzītākajām personībām 21. gadsimta rokmūzikā, it īpaši garāžroka žanrā. “Vienkāršas, pat šķietami primitīvas kompozīcijas, aranžējumi un izpildījums, kurā saplūst garāžroka un blūza ietekme, ko papildināja pāra noslēpumainais publiskais tēls un sarkanā, baltā un melnā dizaina estētika, strauji audzēja grupas popularitāti mūzikas gardēžu vidū,” tā šo grupu raksturo zinātāji. Par īstām un joprojām nedziestošām zvaigznēm “The White Stripes” laikam būtu padarījusi pat tikai viena kompozīcija - “Seven Nation Army”: iespējams, daudzi pat neko nezina par “The White Stripes”, taču piedziedājumu “o-oho-hoo” katrs stadiona vai arēnas apmeklētājs atpazīs jau no pirmajām sekundēm, un gadu gaitā tas kļuvis par gandrīz katra komandu sporta veida līdzjutēju skandējamo himnu.
Pēc “The White Stripes” Džeka Vaita radošais ceļš vijies cauri divām citām grupām - “The Raconteurs” un “The Dead Weather” - līdz novedis pie solokarjeras. Tās ietvaros klajā nākuši seši studijas albumi, no kuriem kritiķi īpaši akcentē pirmos divus (“Blunderbuss”, 2012 un “Lazaretto”, 2014) un līdz šim pēdējo (“No Name”, 2024).
Analogā skanējuma cienītājiem noteikti imponē fakts, ka Džeks Vaits ir šāda ieraksta formāta un arī vinila plašu propagandētājs: “Man patīk analogais [formāts] tāpēc, ka tas liek jums darīt. Digitālais ieraksts sniedz jums visu to brīvību, visas šīs iespējas mainīt skaņas, kuras jūs ierakstāt, taču tā lielākoties nav labākā izvēle māksliniekam. Mehānika vienmēr nodrošinās raksturīgus mazus trūkumus, sīkus plankumiņus un šņākšanu, kas papildinās ideju ar kaut ko skaistu, pat romantisku. Nevainojama, laikus un pilnīgi bez svešiem trokšņiem padarīta lieta nav tas, uz ko jātiecas. Kāpēc gan lai kāds censtos ko tādu panākt?!”
Līdzīgu uzskatu Džeks Vaits pauž arī attiecībā uz koncertiem: “Ja jums jāuzstājas kā pēc grāmatas, jums ir lāzeri un pirotehnika, visam jānotiek precīzi piedziedājumā, kļūdīties būtu nāvējoši. Bet tas, ko darām mēs, uzstājoties dzīvajā, manuprāt, ir skaistas lietas. Tā mēs varam pat krasi mainīt dziesmu būtību.” Līdz ar to katra šī ekscentriskā talanta uzstāšanās ir unikāla, neparedzama un kaut vai tāpēc vien apmeklējuma vērta.
Jāpiebilst, ka koncerta iesildītāju statusā apstiprināta Latvijas alternatīvā roka apvienība “Bēdu Brāļi”.
