Iesākoties karam Ukrainā, pirms četriem gadiem pie mums patvērumu rada arī augsta līmeņa ukraiņu-latviešu (vai otrādi) mūzikas producents Edgars Vilcāns jeb Edwolf. Nu viņš izdevis savu debijas soloalbumu.
Edgars Vilcāns latvju zemē ir jau labi iepazīts - gan kā profesionāls producents (lielākoties viņš strādā tandēmā ar Armandu Varslavānu - kā “Varslaff ‘n’ Edwolf”), gan kā Latvijas Sabiedrisko mediju labdarības maratona “Dod pieci” dīdžejs un ētera personība, gan arī kā mūziķes Katrīnas Gupalo dzīvesbiedrs.
Edwolf albumā ietvertas septiņas kompozīcijas, aktualizējot jautājumu, kas mūsdienu nemitīgās kustības, migrācijas un nestabilitātes apstākļos kļūst arvien sarežģītāks, proti, ko katram no mums nozīmē jēdziens “mājas”. Tā nav tikai ģeogrāfiska vieta, bet emocionāla un iekšēja telpa, ko veido atmiņas, attiecības un pieredze. Šajā kontekstā zīmīgi, ka albuma vāciņa fotogrāfija uzņemta 2022. gada februārī Liepājā - pilsētā, kas deva patvērumu Edgaram un viņa ģimenei, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā.
“Esmu gadiem ilgi ceļojis un dzīvojis dažādās pasaules malās - Latvijā, Ukrainā, Lielbritānijā, tad atkal Latvijā, ASV un tagad - Āzijā [Edgars kopā ar Katrīnu Gupalo jau pusgadu dzīvo un strādā Vjetnamā - aut.], bet mani nekad nav pametusi doma par mājām. Ik pa laikam es prātoju, kur patiesībā atrodas manas mājas? Vai tā ir vieta, kur piedzimu, vai cilvēki, kurus es mīlu, vai sapņi, kuriem es sekoju? Bet varbūt mājas - tā nemaz nav konkrēta vieta? Varbūt tā ir mīlestība, kura mīt manī, lai kur arī es dotos?” prāto Edwolf.
Albuma In Search Of Home” skanējums aptver plašu mūzikas stilu spektru - popu, “r&b”, soulu un elektronisko deju mūziku jeb EDM. “Edwolf ikdienā strādā ar dziedātājiem un mūziķiem no Latvijas, Ukrainas un Japānas, un rada kompozīcijas dažādos stilos, vienmēr par prioritāti izvirzot pašas mūzikas vajadzības, nevis savu māksliniecisko ego,” norāda viņa atbalsta komanda. “Albums pārsteidz ar dažādību mūzikas krāsās un valodā, ne mirkli neļaujot klausītājam uzminēt, kas būs tālāk, bet vienlaikus tas ir arī tematiski un muzikāli vienots stāstījums. Ilgas pēc mājām un draugiem, nostaļģija un melanholija mijas ar sapņiem, satraukumu nezināmās nākotnes priekšā, rotaļīgu vieglumu un mīlestību.”
Pieteikums “albumā ietvertas septiņas kompozīcijas” ir faktoloģiski pareizs, taču var radīt aplamu priekšstatu, jo šo septiņu skaitā ir arī intro un outro, līdz ar to kopējais šī albuma (vai minialbumiņa?) garums ir tikai 17 minūtes. Nu nekas, laba daudz nevajag... Albumā dzirdama ne tikai Edwolf mūzika, bet arī viņa balss un klavierspēle, kas, iespējams, daudziem būs pārsteigums: pie klavierēm Edgars ir redzēts, taču dziedam šo no skata kautrīgo puisi iedomāties bija pagrūti. Taču izrādās, ka viņš dzied gan, turklāt dara to labi! Ierakstu tapšanā piedalījušies arī dziedātāji Evija Smagare, Katrīna Gupalo, Ilze Rijniece, Sintija Aizupiete, Jānis Aizupietis, ģitāristi Jānis Pastars un Armands Varslavāns, kā arī japāņu saksofonists Kenta Igaraši.
“Kad tik tikko spēru savus pirmos soļus mūzikas radīšanā, daudzi draugi gaidīja no manis gatavas dziesmas un albumu, tāpēc būtībā ideja radīt albumu manī neapdziest jau vairāk nekā desmit gadus. Pievērsties albuma radīšanai pavisam nopietni nolēmu, kad sākās lielais karš, jo emocijas un pārdzīvojumi tik ļoti pārņēma manu dvēseli, ka piespieda atrast brīvu laiku vēlu vakarā vai agri no rīta, vai brīžus starp darbu pie klientu mūzikas, lai novestu lietu līdz galam un radītu kaut vai nelielu stāstu. Un tā es radīju albumu, kur daļa dziesmu ir uzrakstītas salīdzinoši nesen, bet citas radušās vēl laikā, kad dzīvoju Kijivā,” stāsta Edgars.
Dīvaini sanācis, taču būtībā Edwolf sāka radīt šo stāstu vienā laikā, bet pabeidza citā, tas ir, jaunu tehnoloģiju un pārmaiņu laikmetā, kad mūziku ir “iemācījušies radīt” roboti jeb MI. “Tas mūziķi vēl vairāk motivēja visu pabeigt pašam, neizmantojot mākslīgā intelekta tehnoloģijas ne mūzikas radīšanā, ne albuma vizuālo materiālu veidošanā, pat ne šīs preses relīzes radīšanā. Viss, kas ir saistīts ar šo albumu, ir daudzu stundu cilvēka smadzeņu darba rezultāts,” uzsver viņa komanda.
Šis ir ļoti simpātisks piegājiens, jo Vilcānam, kurš ir labi pazīstams ar dažādiem skaņu inženierijas un datorlietu smalkumiem, pielikt pie darba MI nebūtu problēmu. Neskatoties uz to, viņš izvēlējies nodemonstrēt pats savas prasmes, kuru, protams, šim puisim netrūkst. Rezultātā sanācis itin solīds, uz EDM bāzes radīts, albumiņš - lai gan tajā ietvertie skaņdarbi zvaigznes no radiostaciju debesīm negrābs un tā saucamo “wow” efektu neradīs, tomēr to klausīšanās garastāvokli arī nebojās un pat uzlabos. Pati ieteicamākā kompozīcija ir “Ocean Of The Dreams”, labi padevušās ir arī dziesmas “Play” un “December”. Nez, ko Edwolf ar šo programmu plāno iesākt tālāk?