Albuma apskats: “Perpendikuls uz” – “Ūdensmērītājs”
Pagājušā gada nogalē kaut kur ap Lāčplēša dienu savu debijas minialbumu laida klajā formācija ar nosaukumu “Perpendikuls uz”, tomēr Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons” tas netiks pieteikts. Žēl gan, jo pēc hronometrāžas tas atbilstu pat pilnvērtīga albuma nominācijai (6 dziesmas, 26 minūtes), un būtu interesanti noskatīties, kā žūrija mēģina to iemocīt kāda konkrēta stila nominācijā.
Grupas “Perpendikuls uz” pirmsākumi meklējami 2021. gadā, “trīs jauniešiem meklējot savu balsi mūzikā”, bet nu jau “Perpendikuls uz” ir izaudzis par piecu cilvēku funkcionālu un koncertējošu ansambli, kura dalībnieki savas dienas vadot kaut kur starp Rīgu, Cēsīm un Tartu. “Kopējā sajūta balansē starp ideju par latviešu postroku un pašam ar sevi nemitīgi kontrastējošu ainaviskumu, kas ieplūdis kaut kur “no malas” - tieši tur, kur “Perpendikuls uz” jūtas visērtāk,” tā viņi sevi piesaka paši.
Grupas dalībnieki - Asnate Lukaševica, Severīns Kaužēns, Laura Bukovska, Džulians Lapsa un Jēkabs Graudiņš. “”Perpendikuls uz” ir draugu ansamblis, kas veido vidēji lēnas kompozīcijas ar vijīgi šūpojošiem savārsmojumiem. Maigais sastop raupjo un melnbaltas emisijas ielido taisni pļavā. Tā mēs izklausāmies. Un par nosaukumu... Perpendikuls uz? Uz kurieni? Tas katram individuāli, bet galvenais, ka pa taisno.”
Par stilistisku - te nudien ir mēģināts apvienot neapvienojamo. Piemēram, tādā dziesmā kā “65 gadi” dominē iznīcību sološs postroks, savukārt “Kontrasts” ar elegantu dāmas līdervokālu būtu dēvējams par skaistu indīroku. Taču lielākoties dziesmās iekļauti elementi no abām šīm grūti savienojamajām sadaļām, līdz ar to beigās sanāk... Kaut kas.
Pašu piesauktajām “vidēji lēnām kompozīcijām ar vijīgi šūpojošiem savārsmojumiem” atbilst dziesmas “Matrozis”, “Apsveicu?” un “Skarabeja lāsts uz Tevi!” (ar niknu postroku kulminācijā), par kurām, tāpat kā būtībā praktiski arī par visu šo albumu, diemžēl pagrūti pateikt kaut ko vairāk - ne labu, ne sliktu -, un visās vērtējuma ailēs varētu ierakstīt “ieskaitīts” jeb trīs balles ar krustiņu. Šķiet, izdot debijas albumu “perpendikulam” tomēr vēl bija pāragri, taču vajadzētu dzirdēt viņu pilno programmu dzīvajā, kas, cita starpā, vislabāk iederētos Vagonu Zālē, kur tai pilnīgi noteikti atrastos piekritēji.
Vairāk par latviešu mūziku lasiet šeit.
