Albuma apskats: “Bukte” – “Svētā govs zvana hronikas”
Pirms pāris gadiem “Bukte” jeb, kā viņi paši sevi reklamēja, “tavas draudzenes mīļākā grupa”, uzgāzās uz latvju mūzikas cienītāju galvām kā sniegs vasarā un tikpat neizprotamā kārtā sāka gūt panākumus, ieskaitot uzaicinājumu uzstāties festivālā “Positivus”. Pāris gadu laikā viņi tikuši jau līdz otrajam studijas albumam, ērti iekārtojoties sev vien zināmā mūzikas nišā, kurā ir kaut kas no hārdroka, kaut kas no humorroka un kaut kas no visa kā cita.
Rokgrupas “Bukte” jaunākajā albumā iekļautas 12 dziesmas, tostarp iepriekš jau dzirdētie singli “Ārprāts” un “Stokholmas sindroms”. Kā producents minēts grupas dalībnieks Everts Riekstiņš, savukārt par albuma pēcapstrādi un bungu ierakstu bijis atbildīgs Kārlis Šteinmanis. “Protams, varējām spert soli tālāk un pilnībā visu ierakstīt studijā, tomēr nolēmām saglabāt to debijas albuma patiesīguma esenci, kuru tuvāk profesionālam skanējumam izcili pieslīpēja Kārlis,” stāsta Everts.
Grupas sastāvā ir Pēteris Alkšbirze (vokāls), Everts Riekstiņš (vokāls, ģitāra), Edvards Goba (bass) un Kristiāns Lindenblats (bungas). Šis nav “Buktes” debijas darbs, jo 2024. gada sākumā jau tika izdota “Bēdu ieleja”.
“Visvieglāk raksturot atšķirības un attīstību dziesmās starp abiem albumiem varam, salīdzinot mūsu izmaiņas ikdienā. Debijas albums skanējumā, attieksmē un liriskajā kontekstā ir precīzs mūsu vidusskolas dzīves pieredzes atspoguļojums. Savukārt “Svētā govs zvana hronikas” iezīmē mūsu gaitas un vides maiņu kopš debijas albuma - pārvācoties uz galvaspilsētu vai Nīderlandi, kā arī, iekarojot daudz skatuvju, veidojās jaunas pieredzes un emocijas, kuras nācās pārvērst dziesmās,“ izsakās paši “buktisti”.
“Bukte” klausītājiem patīk - arī jaunajā albumā iekļautās dziesmas guvušas vērā ņemamu klausījumu skaitu straumēšanas servisā “Spotify”. Piemēram, “C’est la vie” ir savācis vairāk nekā 20 000 klausījumu, dziesmām “Pēdējie vārdi” un “Stokholmas sindroms” ir 60 000 - 80 000, bet “Ārprāts” - pat visi 200 000, kas ir ļoti cienījami skaitļi. Kāpēc “Bukte” klausītājiem patīk un ar ko patīk? Tas ir sarežģīts un grūti atbildams jautājums, varbūt pat neatbildams. Diez vai ar tādiem skaņdarbiem kā starpspēle “Tu. Es. Netīrās apenes” vai tukšgabaliem “Mīlestības alkatība”, “Rudens depresija” u.tml., lai gan - kas zina. Drīzāk klausītājiem varētu patikt tas, ka teju katra dziesma ir ar atsaucēm uz kaut ko dzirdētu (piemēram, “Ārprāts” būtībā ir “Prāta Vētras” slavenās “Lidmašīnas”, tikai daudz slābanākā versijā), līdz ar to katrs te varētu atrast sev piemērotus ritmus.
“Grupa “Bukte” mūzikā apdzied naktsdzīves piedzīvojumus, mīlestību, kā arī pasmejas paši par sevi,” tā tiek pieteikts jaunais garadarbs. “Ja runājam tieši par albumā ķidātajām tēmām, priekšroku dod naktsdzīves piedzīvojumi un dabīga pasmiešanās par sevi, protams, neizpaliek vecā, labā mīlestība. Instrumentāli teiktu, ka albums ir smagākā skanējumā, neaizmirstot par klausītāja sirds mīksto daļu. Rokenrolam ir jābūt,” prātīgi saka grupas dalībnieks Pēteris.
Un rokenrols arī ir. Piemēram, tituldziesma “Svētā govs zvana hronikas” (te gan pieklibo vokāls), smagais rokenrols “Diletants” un letālais “Trīs šāvieni”, arī “Vēl skaļāk”, tāpat pieņemams ir jau minētais “Stokholmas sindroms”. Izceļas soloģitārists, ik pa brīdim uzspīd basists. Kopumā - var klausīties, koncertos šai programmai vajadzētu skanēt vēl labāk.
