Albuma apskats: “Laika suns” – “Baterijas”
Pavisam klusi un nemanāmi klajā nācis Arņa Račinska pilsētas roka grupas “Laika suns” jaunākais albums, un šāda pieeja tā izdošanā ir visai pārsteidzoša, ņemot vērā “suņu” iepriekšējo lieldarbu radīto rezonansi un to, cik skaļi albuma izdošanas datums tika pieteikts no festivāla “Positivus” skatuves. Izrādās, nemaz tik pārsteidzoši tas nav…
Lai gan šķita, ka “Laika suns” atvēzējies lieliem darbiem - jūnijā izdotais skaņdarbs “Tikai uz laiku” tika pieteikts kā pirmais singls no grupas gaidāmā albuma, “kas sola enerģisku skanējumu un iezīmē jauna radošā posma sākumu” -, pēkšņi kaut kas grupas mehānismā acīmredzot ir salūzis, jo Arnis Račinskis ir paziņojis par tās darbības pārtraukšanu vai pat izbeigšanu.
“Tā ir patiesība - “Laiks suns” patiešām iemieg uz nenoteiktu laiku,” sociālajos tīklos savā klausītājiem adresētajā uzrunā pauž Račinskis, piebilstot, ka “tas pat nav svarīgākais - svarīgākais, ka ir jauns albums “Baterijas””, kurā ir “desmit jaunas dziesmas latviešu valodā.” Tālākajā vēstījumā viņš ir mīklains: “Baterijas ir pielādētas, un ar tām vajadzētu pietikt līdz pavasarim.” Pēc tam tiek sniegta informācija, ka kolēģiem ir daudz projektu, proti, jauni darbi gaidāmi grupām “Nesen” un “The Sound Poets” (tas attiecas uz basģitāristu Kārli Jostu), nupat jauns albums iznācis “Tesai” (tātad arī bundziniekam Jānim Burmeisteram), arī pašam esot nepabeigti vairāki demoieraksti. “Kaut kas no tā visa varētu nākt klajā jau janvārī,” sola Arnis, tā arī neviešot skaidrību, par ko no visa uzskaitītā viņš domājis. “Tā kā nav liela pamata skumjām - posms ir noslēdzies. Mūzika paliek, mīlestība paliek. Un, kā teica viens mīļš mūsu draugs, atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies,” citējot Chris Noah, uzrunu noslēdz Račinskis.
Jāatgādina, ka grupa “Laika suns” izveidota 2013. gadā kādreizējā “Mofo” un citu projektu dalībnieka Arņa Račinska (vokāls, ģitāra) virsvadībā. Pārējie - Elvijs Pārpucis (ģitāra), Kārlis Josts (bass) un Jānis Burmeisters (bungas). Praktiski uzreiz nāca klajā albums “Nakts karalis” (2013), diezgan ātri tika sagatavots arī “Gaismas lādiņš” (2015), pēc tam bija pauzīte un uz tā saucamo zudušo ierakstu EP “Tālās gaismas” (2023) nācās krietni uzgaidīt, bet pērn tika izdots lielu troksni sacēlušais un kritiķu sajūsmu raisījušais albums “Imitācija”. Jau šķita, ka maisam gals vaļā. “Jauno dziesmu kopums bija mans ventilis uzkrātajam albuma “Imitācija” tapšanas laikā, kas, lavierējot starp pandēmijām, karu un vispārēju apjukumu, prasīja veselus piecus gadus. Pēc tā izdošanas, viss jaunais ir uzrakstīts īsā laika posmā pagājušā vasarā un pabeigts šogad pavasara mēnešos!” pēc minētā singla izdošanas priecājās Račinskis, taču… Sazin, kas notika - varbūt (gan jau) kādreiz par to uzzināsim.
Taču nu par “Baterijām”. Uzreiz jāsaka, ka šis ir pārsteidzoši labs albums, pat lielisks, kas pārspēj arī iepriekšējo, ļoti veiksmīgo “Imitāciju” - pietuvināts britrokam, ar vairākām elegantām dziesmām un veiksmīgiem tekstiem, teicamu instrumentālo bāzi utt. Primāri izceļamas dziesmas “Nogurusī mīlestība” un “Roks ir beigts” - pirmajā veiksmīguma etalons ir ģitāras starpspēles, savukārt otrā piesaista ar savu spridzinošo roka enerģiju un ieklausīties liekošo tekstu. Ļoti labas ir arī “Tikai uz laiku” un “Kāds sakars” (un teksts - “Nodoms bija labs, bet sanāca, kā vienmēr / Sviestmaize zina, kā krist, un tas grābeklītis - zilums zem katras acs”), arī “Popmūzika”, tāpat labi dungojams ir “Pēdējais tramvajs” ar Arņa Račinska tipiski žēlabaino vokālu un atmiņā paliekošo piedziedājumu, kaut kas nemanāmi un neizskaidrojami aizķer arī noslēdzošajā dziesmā “Visi grib tevi tagad”. Jau “pozitivusā” šķita, ka “laika suņu” jaunais albums būs lietaskoks (tika atskaņotas pāris jaunās dziesmas), taču rezultāts ir pārspējis gaidīto.
Praktiski vienīgais, pie kā varētu “piesieties”, ir albuma ievadošās dziesmas izvēle - “Nezināju, ko meklēju šeit” ar sev uzticēto atbildīgo pienākumu galā īsti netiek. Savukārt viss pārējais ir perfekti, protams, atskaitot to, ka šis varētu būt arī pēdējais “laika suņu” albums. Taču varbūt tā tomēr nebūs.
