Vinila dienā klajā nāk divas latvju “underground” kustībai nozīmīgas plates
Koncertu vietā “1983”, Vagonu ielas pagalmā, sestdien notika sērijas “Latvijas Vinila diena 2025” noslēdzošais pasākums, kurā, klātesot pašiem “vaininiekiem”, tika prezentētas uzreiz divas nozīmīgas plates – ikoniskā 90. gadu izlase “Ienāc ausīs” un grupas “Inokentijs Mārpls” 2012. gada albums “Pupu mizas”.
Tāļa Timrota “Ienāc ausīs” piedzīvo atkārtoto jaunību
Ja par skaņu režisora Tāļa Timrota pārizdoto izlasi “Ienāc ausīs”, tad tā ir 80. gadu otrās puses alternatīvās mūzikas dārgumu krātuve: 1990. gadā Rīgas skaņu ierakstu studijā ierakstītajā un izdotajā izlasē iekļautas tādas indī, “new wave” un “post-punk” žanros muzicējošas grupas kā Tāļa Timrota “Ģenerālis Burts” (ar dziesmu “Es atceros mirušo prieku”), “Zig Zag” (ar “Bedri”), “Aurora” (ar “Grūtas dejas ritmā”), “Linga” (ar “Ņujorku”), brāļu Vītiņu un Pētera Pūrīša “Parks” (ar “Hičkoku”), Hardija Lediņa un Jura Boiko “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca” jeb “N.S.R.D.” (ar dziesmu “Darbnīcas”), Ingunas Černovas, Viestura Slavas, Ilgvara Rišķa un Daigas Mazvērsītes “19 gadi pirms sākuma” (ar “Nakts ir mana zemapziņa”) un Jura Riekstiņa “K. Remonts” (ar “Soļi uz kāpnēm”), kā arī Aigara Grāvera un Riekstiņa projekts “2-atā” (ar “Klāras ūdeņi”).
Pirms 35 gadiem izdotā izlase sen kļuvusi par retumu, tāpēc nav brīnums, ka Vinila dienā tai tīkotāju netrūka. Pats Tālis ar šo izlasi pamatoti lepojas - gan ar tolaik apkopoto skaņu materiālu, gan tagad klajā laisto un digitāli nesamaitāto plati. Atsevišķs stāsts ir par ieraksta tapšanu 1990. gadā (Tālim vajadzētu izdot grāmatu!), bet tas lai nu šoreiz izpaliek - interesentiem var ieteikt izlasīt platei pievienoto materiālu (ir arī vēsturiskas fotogrāfijas), ko tekstuālā formātā sagatavojis žurnālists Uldis Rudaks. ““Plate “Ienāc ausīs” iezīmēja jaunas ēras sākumu latviešu mūzikā - kaut līdz ar Latvijas brīvvalsts izveidošanos viss bija kļuvis pieejams un atļauts, mūzikas plūsma atkal sadalījās, bet tam vairs nebija uzspiestu politisku motīvu. Tā saucamajam meinstrīmam, kas nereti izdabāja lielāku tautas masu prasībām pēc primitīvas izklaides, nevis mākslinieciskām vērtībām un novatorisma, kā pretstats izveidojās “underground” kustība, kas netika radio, TV un preses atbalstīta. Šis sadalījums izbeidzās, tikai rodoties iespējai mūziku popularizēt interneta tīklā, kur beidzot visiem ir vienādas iespējas savus darbus piedāvāt un klausītājiem arī izvēlēties, turklāt nav arī svarīgi, kad mūzika ir tapusi - vakar vai pirms trīsdesmit gadiem. Galvenais, lai tā sasniedz dzirdīgus klausītājus un ienāk viņu ausīs,” teikts paskaidrojošajā pavadtekstā.
Plate, kurā var dzirdēt himnu “Inokentija Mārpla” versijā
Arī grupas „Inokentijs Mārpls” kopā ar izdevniecību „I Love You” klajā laistajā platē “Pupu mizas” ir vairākas vērtības. Pirmkārt, tieši šajā, pirmoreiz 2012. gadā izdotajā, albumā ir monumentālā un koncertos mūždien pieprasītā dziesma “Brīvību Latvijai!” (digitālajā versijā pieejams arī tās remikss). Otrkārt, platē ir himnas “Dievs, svētī Latviju” kaverversija (!) - pēc tās izdošanas tolaik izraisījās diskusijas visaugstākajā valstiskajā līmenī, kam, kādās versijās un kādos pasākumos ļauts izpildīt himnu, un arī “mārpli” lielākoties to tagad vairs uzspēlē tikai paretam, piemēram, valsts svētkos. Treškārt, te ir divas droši vien Ginesa rekordu grāmatā kā pašas īsākās iekļaujamās dziesmas “Jā!” un “Nē!” - lai gan straumēšanas servisā “Spotify” to garums tiek uzrādīts attiecīgi sešas un četras sekundes, Raimonds Lagimovs jeb Dambis absolūti pamatoti norāda, ka katrai no tām vairāk par sekundi nevar būt, un pārējais laiks pieskaitīts klāt no tukšuma pauzēm.
Vēl šajā platē ir tādas pazīstamas “IM” dziesmas kā “Sēdēt, smaidīt, gaidīt!”, “Mūžīgā saskaņā”, “Mūsu mīlas sapņi” un “Hei, miskaste!”, arī blūzpankroks “Esmu tavs suns” ar Aleksandra Šlujeva teicami iespēlētajām mutes harmonikas partijām, rokenroldejojamais “Tad, kad tu jau guli” (tā koncertos tiek spēlēta nepiedodami reti!) u.c. Arī angliski smieklīgā “You Drive Me Crazy”, taču šī albuma vāciskais “Wen Ich Liebe” vinila formāta ierobežojumu dēļ gan palicis aiz borta. Albuma ierakstā bez Dambja, mūžībā nu jau aizgājušā Ivo Stankeviča jeb Skripa un Ērika Lizbovska kā viesmūziķi piedalījušies arī Juris Kulakovs, Kaspars Bindemanis un Uģis Vītiņš. Jāpiebilst, ka noformējumā tradicionāli izmantoti paša Dambja zīmējumi.
Vinila plašu cienītāju pulks aug plašumā
Nobeigumā īsumā par pašu Vinila dienu - novērojams, ka ar katru gadu plašu cienītāju pulks pieaug, un šoreiz pasākums jau atgādināja kārtīgu tirgu, kurā bija manāmi arī daudzi mūzikas industrijas aprindās prominenti ļauži. Tirgošanās un mainīšanās, teju vai brīvu atdodamas plates par “piečuku” un dažādi retumi, par kuriem kolekcionāri un melomāni bija gatavi noskaitīt krietnas summas - Vinila diena pārsteidza un apbūra ar savējo burziņu.
