Albuma apskats: “Dehydrated Goat” – “Bezcerības menedžments”
“Pasaulē sliktas mūzikas netrūkst, un arī “Dehydrated Goat” nesnauž, lai šo skaitu palielinātu,” tā savu otro studijas garadarbu piesaka pašmāju “goregrind” grupa “Dehydrated Goat”, aicinot uz šim notikumam veltītu banketu (tas ir, koncertu) klubā “Cehs”, kas meklējams Lastādijas apkaimē. Tas notiks 13. septembrī, pulcējot arī tādus prominentus viesus kā “Trencheard”, “Nekad” un “Eremos-IX”.
“Dehydrated Goat” jaunā minialbuma pilnais nosaukums ir “Bezcerības menedžments un eksistenciālās grūtsirdības kontrolpakete” - diezgan garš vārds tikai desmit minūšu ilgam albumam, kurā gan satilpināti deviņi skaņdarbi. Starp citu, graindkoram tas ir normāli - arī šī žanra celmlauži “Napalm Death” savā klasiskajā albumā “Scum” (1987) 33 minūtēs bija savietojuši 28 skaņdarbus, savukārt tam sekojošajā “From Enslavement To Obliteration” (1988) - 29 minūtēs 22 gabalus. Turklāt ir arī vēl trakāki piemēri.
Dziesmu nosaukumi prasās pēc citēšanas: “Libido domkrats”, “Utilizējot tavu biodegradējamo līķi”, “Menstruālais dizentērijas kombains”, “Rūdolfu piemeklējis gastrīts”, “Visi ceļi ved uz venērisko dispanseru”, “Pārmērīgais intoksikācijas līmenis ir nelabvēlīgi ietekmējis tava urīnpūšļa noslēdzējmuskuļa darbību” u.tml., bet noslēdzošā gabala nosaukums vispār liek aizturēt elpu un cieņā noņemt cepuri - “Izmantojot variablu flatulentās gāzes spiedienu, lai mērķtiecīgi koriģētu anālā saspiedējmuskuļa rezonanses frekvenci”. Cerams, ka līdz koncertam to iegaumēsiet, lai var dziedāt līdzi… Patiesībā - dziedāt līdzi var jebko, jo mēģinājumi saprast kaut vārdu no “DG” izrukšķētā, atvainojiet, dziedātā cietīs nožēlojamu sakāvi.
Arī pirms pāris gadiem izdotais albums “Crash Course In Practical Goatism” sildīja sirdi ar līksmu bezkompromisa graindkoru un tādām dziesmām kā “Buldurējošo bezdelmaisu brigadieris” (tā tika iekļauta arī Dambja veidotajā “Latvijas punk/HC Nr.9” izlasē), “Uroģenitālais komposts”, “Pirdiens, kas pielika punktu mūsu laulībai”, “Bronhiālais vircas pulverizators” u.c. Jaunais darbs nav ne kripatiņu sliktāks un varbūt pat labāks (jo tuvāks graindkora standartiem), tikai tam ir viens liels mīnuss - tas ir skumdinoši īss. Protams, pastāv “replay” funkcija, bet vienalga… Šie vīri teicami iederētos “Gutalax” koncerta Rīgā iesildītāju lomā - nez, nav tādas opcijas?
