Pasaules mūzikas projekta “EtnoZoom” ietvaros nākusi klajā Roberto Meloni, Nikolaja Puzikova un vīru kopas “Vilki” kopīgi iedziedātā dziesma “Lustīt mana / Nanneddu Meu”, kurā Roberto dzied dzimtajā sardīniešu valodā, bet mūsējie – saprotams, ka latviski.
Dziesmas latviešu daļai izmantota tradicionāla latviešu karavīru dziesma “Lustīt manu, laimīt manu”, bet sardīniešu mūzikas tradīcijas pārstāv protesta dziesma “Nanneddu Meu” (“Jānīt manu” - tulk.), kas vēsta par postu un apspiešanu, ko 19. gadsimta beigās piedzīvoja Sardīnijas vienkāršie ļaudis. Protesta dzejas autors ir Pepino Merreu di Tonara, kura dzejolis pirmo reizi tika publicēts 1899. gadā.
“Dziesmas ideja radās vēl pirms četriem gadiem. Studijā tika iedziedātas sardīniešu un latviešu tautas dziesmu “a capella” versijas, un tā noaranžēta projekta “EtnoZoom” ietvaros, kur jau skan Intara Busuļa un baltkrievietes Kattie, Ievas Akurateres un francūža Žiljēna Dišarī, ansambļa “Laiksne” un japāņa Masaki Nakagava balsis. Māsas Dimantas sadziedājās ar somu Marko Ojalu, bet priekšā vēl daudz pārsteigumu, darba procesā vēl daudz dziesmu, kur latvieši sadziedas ar gruzīniem, ukraiņiem, igauņiem, amerikāņiem, drīzumā nāks klajā latviešu un azerbaidžāņu dziesmu kompilācija. Roberto, Nikolaja un “Vilku” kopdziesmu klajā nolēmām laist par godu 4. maijam, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai,” stāsta dziesmas producents Artūrs Uškāns. Starp citu, viņš pats šajā ierakstā iespēlējis akordeonu, kokli, basģitāru, akustisko un elektrisko ģitāras, ērģeles, mandolīnu un īru stabuli, savukārt sitamie instrumenti tika uzticēti populārajai bungu pavēlniecei Nellijai Bubujancai.
“Vilku” runasvīrs Uģis Treide īpaši atzīmē, ka “4.maijs ir gaišs un cerību pilns brīdis, kad padomju murgs jau “de jure” tuvojas savam loģiskajam galam, kuru mēs visi esam tik ilgi un pacietīgi esam gaidījuši. Patriotiskais dziesmas noskaņojums, manuprāt, piederas ne tikai svētku dienai, bet arī ikdienā visa gada garumā.” Uģis vēl piebilst, ka “izaicinājums, protams, bija dziedāt sardīniešu valodā kopā ar Roberto, bet, man šķiet, mēs ar to veiksmīgi esam tikuši galā.”
Roberto Meloni: ”Latvija man ir kā audžumamma, jo, kad braucu prom no dzimtās Sardīnijas, par Latviju zināju maz, bet cilvēki šeit sagaidīja atplestām rokām un apskāva. Esot Latvijā, to jūtu visus šos gadus. Protams,
tā bija abpusēja integrācija, ka pieņēmu valodu un kultūru un tiku uzņemts saimē. Es šeit tik daudz vērtību atrodu, kādas ir manā Sardīnijā! Tā nav nejaušība, ka mēs šo dziesmu laižam klajā 4. maija priekšvakarā - jācīnās par savu brīvību, par savu zemi, pat ja ir grūti, bet tev ir piederības sajūta savai zemei, un tu esi gatavs izdarīt visu, lai tā būtu brīva. Nezinu, vai varu runāt visu sardīniešu vārdā, bet ļoti vēlos, lai šī dziesma ir apsveikums Latvijai svētkos no Sardīnijas.”