3. jūnijā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves notiks Bruno Skultes operas Vilkaču mantiniece pasaules pirmizrāde.
Būtiski ir iepazīt to mantojumu, kas latviska un kuru kopuši tautieši ārzemēs. Tāda ir arī Bruno Skultes daiļrade. 2014.gadā, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, plānojam pārsteigt Rīgas viesus ar jauniem latviešu komponistu darbiem," akcentē LNO direktors Andrejs Žagars.
Jāatgādina, ka LNO pēc restaurācijas 1996.gadā iestudēja Romualda Kalsona operu Pazudušais dēls, iestudēti Jura Karlsona balets Sidraba šķidrauts, Ilonas Breģes opera Dzīvais ūdens, Ērika Ešenvalda Augļu koks ir Jāzeps, Artūra Maskata balets Bīstamie sakari.
Jauno izrādi iestudējusi režisore Ināra Slucka un diriģents Andrejs Jansons. Skatuves ietērpu veidojusi scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne.
Kā atzinusi iestudējuma režisore Ināra Slucka viņu "Vilkaču mantiniecē" interesē naida tēma un tas, kā naidu iespējams pārvērst tā pretmetā – mīlestībā. Dramaturģe Margarita Zieda piebilst, ka par spīti naida tēmai opera skatītāju uzrunās pozitīvi.
Lomās iejutīsies Dana Bramane, Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis, Inga Šļubovska, Gunta Davidčuka, Imants Erdmans, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Krišjānis Norvelis u.c.
Bruno Skulte (1905-1976) ir viens no spilgtākajiem trimdas komponistiem. Latviešu mūzikas vēsturē viņš iegājis ne vien kā talantīgs un ražīgs komponists, bet arī kā aizrautīgs un iedvesmojošs diriģents, temperamentīgs ērģelnieks un aktīvs sabiedriskais darbinieks. B.Skultes darbu sarakstā ir kora dziesmas, kantātes, opera, baleti, instrumentālā un vokālā kamermūzika, simfoniskie sacerējumi, skaņdarbi balsij ar orķestra vai ērģeļu pavadījumu, miniatūras koklēm, ērģelēm, kinomūzika... Pēckara Latvijā par šiem skaņdarbiem bija zināms nedaudziem, jo B.Skultes sacerējumi Padomju Latvijā bija aizliegti. Operas Vilkaču mantiniece pamatā ir Ilonas Leimanes populārais tāda paša nosaukuma romāns, pēc komponista nāves operas muzikālo materiālu pilnībā pabeidza Andrejs Jansons.