Ar jaunu albumu 1974 Soul Holes atgriezusies viena no 90. gadu daudzsološākajām rokgrupām HMP? Tas noticis pēc latvju mūzikā rekordilga pārtraukuma – savu aktīvo darbību šī grupa pārtrauca pirms 12 (!) gadiem
Ieilgusī reanimācija
Ja mājas fonotēkā kādam albumam pieaug kājas, tad tas nozīmē, ka vēl kāds bez paša īpašnieka atzinis šo ripuli par gana labu. Neatkarīgās apskatniekam tā gadījās ar 1997. gadā izdoto HMP? disku Blue. Nekā pārsteidzoša: 90. gadu vidū HMP? spēlēja smagā roka un repa sakausējumu, kas vēlāk pasaulē kļuva par pieprasītu produktu, pateicoties Rage Against The Machine un Clawfinger. Nesaskaņu plosīti, HMP? 1999. gadā darbību pārtrauca, un vokālists/ģitārists Aldis Kaņepe jeb Galds, ģitārists Uģis Jansons jeb Jensens, basģitārists Jānis Māriņš un bundzinieks Ivo Kairis aizgāja katrs uz savu pusi.
Duci gadu par grupu nekas nebija dzirdams. «Par pārtraukumu to var dēvēt nosacīti. Visi [HMP? dalībnieki] jau tāpat mūziku rakstīja, spēlēja un kaut ko darījās. Kontaktus savā starpā nezaudējām,» precizē Galds. Tiesa, 2004. gadā HMP? sanāca kopā, lai uzspēlētu Trincstokas festivālā, taču turpinājums tam nesekoja – tolaik Galds dzīvojis Cēsīs, Māriņš – Olainē, Kairis – kaut kur starp Latviju un Šveici, Jensens bija meties krogu biznesā. «Katram bija kādas citas prioritātes, katrs vilka uz savu pusi, savākšanās kopā uz mēģinājumiem arī bija iespējama tikai reizi nedēļā, un arī tad – nekādas radošās gaisotnes. Uzspēlējām, bet nebija īstā fīlinga,» atzīst Galds.
Beidzot ir fīlings
Nu situācija mainījusies – HMP? ir apņēmības pilni atkal aktivizēties, kam priekšvēstnesis ir jaunais albums. Grupas sastāvā ir Galds, Māriņš un sākotnējā sastāva bundzinieks Reinis Priede, diska tapšanā bija piesaistīts arī Londonā dzīvojošais DJ Specialist (Edmunds Ozoliņš), bet nesen sastāvā dzīvajiem koncertiem iekļāvies arī ģitārists Elmārs Orols.
HMP? reanimācijas idejas autors bijis Māriņš. «Olainē dzīvojam blakus mājās, ik pa brīdim satikāmies un aprunājāmies, kas kuram jauns mūzikā. Tā arī vārds pa vārdam: varbūt ierakstām kādu jaunu gabalu? Varbūt ierakstām! Mums vajadzēja mēģinājumu telpas, aizgājām uz Olaines kultūras namu un palūdzām, vai nevarētu spēlēt tā telpās. Kāda runa, puiši, nāciet un mēģiniet! Iepriekšējā Muzeju naktī kultūras nama vadība palūdza uzspēlēt. Labi. Bet ko spēlēt? Nospēlējām divus vecos gabalus, vēl kādu jaunu. Tikai divatā, ar saprogrammētām bungām. Pēc tam aizbraucām uz Saldus sauli, taču tad sapratām, ka tomēr nepieciešamas dzīvās bungas. Tā arī viss sākās,» atminas Galds.
Pastāvēs, kas mainīsies
Jaunā albuma iznākšana gan tika solīta jau pērn, taču dienasgaismu tas ieraudzījis tikai tagad (starp citu, mūzikas veikalos to nesameklēt pat ar uguni, taču Nabaklab tas par itin simbolisku cenu ir nopērkams). «Jā, skaņu materiāls bija sarakstīts diezgan sen, taču visai ilgi noņēmāmies ar miksēšanu. Taču, no otras puses – šis laiks bija ļoti svētīgs no tā viedokļa, ka varēja sakārtot skanējumu tieši tādu, kādu to gribējām. Sadarbojāmies ar Edmundu Ozoliņu, kurš dzīvo Londonā – viņš ir dīdžejs, kurš tur jau ir ticis tik tālu, ka noslēdzis līgumu ar kādu vietējo leiblu. Londonā, kas ir mūzikas Meka, spēj aptvert?! Viņam ir perfekta skanējuma izjūta,» lepns ir vokālists.
Tiesa, jaunais HMP? nav tas pats vecais HMP?: tas nav repmetāls, drīzāk jau indie ar elektronikas piegaršu. «Ar gadiem paliekam pieaugušāki, vairs nav tas rokera fīlings, bet kaut ko mākslīgi izspiest no sevis – priekš kam?! Protams, ka varēja desmit dziesmas iezāģēt, bet... Kaut kā nebija sajūtas, kā tā vajag. Lielākajai daļai tiešām piemērojams apzīmējums indie, taču ir arī citādi gabali. Tā kā izdodam šo albumu par saviem līdzekļiem un neesam nevienas izdevniecības paspārnē, varējām darīt jebko,» prāto Galds. «Izdomājām, ka jātaisa tāds kā asorti – no visa pa drusciņai, beigās tomēr atstājot vienotu kopējo skanējumu. Lai ir sajūta, ka albums ir kā vienots pasākums. Man liekas, ka plate skan baigi labi – dziesmas izkārtotas tieši tādā secībā, kādā tām pēc harmonijām vajadzētu būt. Bet nākamajā platē gan būs ļoti daudz ģitāru!»
Saspringta vasara
Ja būtu iespējams patīt filmu atpakaļ un atgriezties 90. gadu vidū, kad HMP? visa Latvija bija pie kājām, varbūt darbība netiktu pārtraukta. «Jā, noteikti darītu citādāk! Lai gan...» aizdomājas Galds. «Zini, esmu ļoti apmierināts ar to, kā ir šobrīd. Mani ļoti apmierina tas, kas notiek manā galvā, mani ļoti apmierina gaisotne, kāda ir ansamblī, man ļoti patīk, ka visi cilvēki grupā zina, kas viņiem ir jādara. Ir baigi labi, ka katrs zina savu vietu un savu lietu.»
Par to, ka HMP? savas gaitas turpinās, viņam nav ne mazāko šaubu – grupa šovasar uzaicināta uz daudziem koncertiem un festivāliem. «Man piezvana un prasa – vai varat uzspēlēt? OK, prasu, ko jūs piedāvājat? Soļarku ieliesiet, paēst un padzert iedosiet? Ja? Labi, tad mēs braucam! Kā, un tas ir viss, kas jums vajadzīgs?! Protams, mēs taču to darām savam priekam, naudu es pelnu ar citām lietām! Tikko kāds man maksās, tā no manis arī kaut ko prasīs, bet man tas nav vajadzīgs: gribu spēlēt to, ko gribu, tad, kad gribu, un tik ilgi, cik gribu! Turklāt – kurš [no mūziķiem] mūsu valstī vispār var prasīt naudu?! Raimonds Pauls, Linda Leen, Prāta vētra un Gustavo. Un viss! Ā, un vēl Skyforger. Bet pārējie ceļ degunu gaisā un stāsta, cik viņi ir kruta grupa! OK, jūtieties tā, bet mēs spēlējam savam priekam un pie tā arī paliksim!» ironizē vokālists.
Tiesa, lielais paredzēto koncertu skaits viņā vieš nelielas bažas – sākumā bijusi doma par dalību tikai kādos divos festivālos, bet nu klāt nākusi vēl vesela virkne. «Tagad sāku skatīties, ka vasarā paliek pāri tikai kādas divas brīvdienas! No šā brīža skatu punkta raugoties, liekas, ka tas ir ļoti labi, varēsim braukt un spēlēt, bet man ir bažas, ka vienā brīdī neuznāk kaut kāda broša – nē, viss, metam mieru, nebraucam! Esmu domājis, vai tikai neesmu ar tiem koncertiem pāršāvis pār strīpu. Taču redzēsim, laiks rādīs.