Par godu Veidenbaumam tapusi īpaša dziesma
Šo sestdien, 17. augustā, Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči” otro gadu pēc kārtas norisināsies jauniešu veidotais mākslas, mūzikas un dzejas festivāls “Veidenfests”, kura viens no moto ir “Vieta, kur pankiem satikties ar omītēm”.
Par godu festivālam, mūziķis Kapteinis Reinis piedāvā stilīgu dziesmu “Ej un dzenies”, kas balstīta uz Eduarda Veidenbauma dzejoļa, kura teksts mūsdienās ir tikpat aktuāls kā radīšanas laikā. “Dziesma veidota “eurodance” stilā, kas bija aktuāls 90. gadu beigās, taču mūzikas stilu cikliskuma dēļ ir aktuāls arī tagad,” norāda Kapteinis Reinis.
Pirmais “Veidenfests” notika 2023. gadā, un tas “Kalāčos” pulcēja dažādāko subkultūru pārstāvjus jauna formāta kultūras notikumā. Lai īstenotu ideju par šādu pasākumu, pie tā strādāja gados un garā jauna komanda - jaunieši vecumā no 13 līdz 24 gadiem, sadarbojoties ar pieredzējušiem mākslas un mūzikas producentiem, dzejniekiem, māksliniekiem, mūziķiem. “Arī šogad apmeklētājus aicinām, “Kalāču” dziedinošās ainavas ieskautiem, baudīt dzeju, mākslu, mūziku, būt ne tikai skatītājiem, bet arī radītājiem, dalībniekiem, kuri raksta, klausās, zīmē, ieplūst performancēs, ritmos, diskusijās. Uz skatuves mūzikas toņi un pustoņi skanēs etno, rokenrola, indī, pasaules mūzikas, džeza, akustiskās, alternatīvās mūzikas žanros. Festivāla dzejas zona aicinās klausīties, vērtēt, rakstīt, baudīt dzeju, iepazīt sevi un izcilākos latviešu dzejniekus. Visas dienas garumā muzeja ārtelpā darbnīcas, performances, mākslas norises iekšējās brīvības paplašināšanai,” informē organizatori.
“Veidenfesta” dzejas programmā interesenti varēs piedalīties Andra Akmentiņa un Kristas Annas Belševicas vadītajās dzejas darbnīcās, kā arī līdzi just “Dzejas slama” dalībniekiem, kuru veikumu vērtēs Inga Pizāne, Kārlis Vērdiņš un Ilma Strazdiņa, savukārt domāt par dzīvi un literatūru varēs kopā ar Jāni Rokpelni, Valteru Libertu, Jeļenu Glazovu un Martu Pujātu. Pasākuma muzikālo sadaļu piedāvās Daniele Mamarella (Itālija), Reinis Jaunais, Helēna Kozlova, Juris Simanovičs un “Bez grēka ieņemtie”, Svelme, Nielslens Lielsliens un “Pisang Ambon”.