Festivāls "Zobens un Lemess" aicina iepazīt senlatviešu vēsturi

© Publicitātes foto

No 7. līdz 9. jūnijam Bauskā pilskalna parkā notiekošais festivāls “Zobens un Lemess” ārpus muzikālajām aktivitātēm šogad piedāvā ļoti plašu programmu arī Senajā ciemā, kur viesosies vēstures rekonstruktoru klubi no visām trim Baltijas valstīm. “Visi apmeklētāji laipni gaidīti: apskatīt, aptaustīt, iztaujāt, piemērīt, izmēģināt!”

Latvijā vadošā smagās mūzikas festivāla “Zobens un Lemess” fokusā ir baltu kultūra un mūsdienu etniskā mūzika.

Šo sestdien, 8. jūnijā, Senā ciema aktivitātes sāksies jau no pulksten 10 ar konkursu apmeklētājiem “Trejdeviņas mīklas”. Visas dienas garumā būs dažādas aktivitātes, piemēram, iespēja pamēģināt spēlēt dūdas, iepazīt dzintara apstrādi un vēsturisko rotu replikas 5. - 15. gadsimtā, izmēģināt veidot baltu cilšu rotu replikas, pielaikot agrākiem gadsimtiem raksturīgu apģērbu un rotas vai vērot bronzas liešanas demonstrējumu.

Senajā ciemā darbosies vairāki vēstures rekonstruktoru klubi: “Exercitus Rigensis”, “Bandava (specializācija - kurši)”, “Senzeme”, “Upmale” (zemgaļi), “Latvijas Arheoklubs” (eksperimentālā arheoloģija), “Leitgiris” (Lietuva, baltu cilšu karavīri), “Pilsots” (Lietuva, kurši) un “Mõõgavõitlusselts” (Igaunija, zobencīņas). Vēl viens no viesiem ir seno zemgaļu vēstures un kultūras pētnieku asociācija “Simkala” no Jonišķiem, kas atrodas netālu no robežas ar Latviju un kas ir piederīgi senās Zemgales (lietuviski - Žiemgala) teritorijai. Tās lauciņš - ilggadēja pētniecība un nozīmīgs ieguldījums zemgaļu kultūras izzināšanā un arī popularizēšanā, lai Lietuvā attīstītu amatieru interešu kustību, kuras fokusā ir senie zemgaļi.

Interesi varētu radīt arī Stāstījumu telts, kurā sestdien pa dienu notiks četri tematiskie stāstījumi (sākums pulksten 10.30). Kā pirmā ciklu atklās Gunta Deģe (“Senzeme”), kura pastāstīs par zemgaļu rotām 5. - 15. gadsimtā un arī tās demonstrēs. Elīna Kūla-Braže (“Upmale”; sākums pulksten 11.30) stāstīs par amatniecību Upmales zemgaļu zemē 5. - 12. gadsimtā, pulksten 13 sāksies vēsturnieka, arheologa Dr. hist. Gunta Zemīša priekšlasījums “Zemgaļi Livonijas krusta karos 13. gs.”, kurā klausītāji varēs izsekot zemgaļu cīņām ar krustnešiem, sākot ar pirmajām sadursmēm pie Ikšķiles 1185. gadā līdz zemgaļu pēdējo piļu nodedzināšanai 13. gadsimta beigās. Savukārt pēcpusdienā arheologs Dr.hist. Artūrs Tomsons (“Latvijas Arheoklubs”, sākums pulksten 14.30) iepazīstinās ar senākām apdzīvotības liecībām Zemgalē eksperimentālās arheoloģijas gaismā.

Uz mazās Senā ciema skatuves vakarā uzstāsies Kārlis Rudra, kas ar etniskiem instrumentiem (kokle, vargans u.c.) vedīs atmosfēriskā muzikālā ceļojumā. Pēc pulksten 23 gaidāma arī “ugunscīņa”, bet festivāla izskaņā naktī tiks aizdegta ugunsskulptūra, kuru veido mākslinieks Andris Džiguns.

Ar festivāla “Zobens un Lemess” daudzveidīgo muzikālo pusi labāk iepazīties pasākuma mājas lapā, bet, ja īsumā, tad šogad piedalīsies grupas no Šveices, Islandes, Nīderlandes, Zviedrijas, Turcijas, Igaunijas, Lietuvas un, protams, Latvijas. Vairāku grupu daiļradē raksturīgi saskares punkti ar etnisko mūziku, folkloru, mitoloģiju, pagānismu, vēsturi un/vai dabas izjūtu un tās izpausmēm šodienas interpretācijās - tāds arī ir galvenais šī pasākuma uzstādījums.

Izklaide

Savulaik Marata Ogļezņeva un Emīla Balcera grupa “Musiqq” netika uztverta diez ko nopietni un tai tika prognozēts viendienītes mūžs, kura laikā tā neko paliekošāku par slaveno hitu “Abrakadabra” radīt nespēs, taču re - “Mākslas darbs” ir jau sestais šīs formācijas studijas albums! Turklāt kur nu vēl nopietnāk – šī popgrupa sen spēj pulcēt pilnas zāles un estrādes, un, piemēram, tādai dziesmai kā “Debesis iekrita tevī” straumēšanas vietnē “Spotify” klausījumu skaits tuvojas 3 miljoniem (!). Arī citiem gabaliem klājas labi: “Sekundes” – pie pusotra miljona, “Čaļi” – vairāk nekā miljons u.tml.