RECENZIJA: Aivars Hermanis un Raimonds Macats – “Ziemas vakars”
Pašreizējiem klimatiskajiem apstākļiem albumu ar ļoti uzrunājošu nosaukumu “Ziemas vakars” klajā laidis komentārus neprasošais radošais tandēms Raimonds Macats un Aivars Hermanis, kurus saista sena muzikāla draudzība jau vairāk nekā 30 gadus. Viņi ir kopā muzicējuši dažādos projektos un grupās, veikuši neskaitāmus skaņu ierakstus, tāpat arī sadarbojušies, producējot gan savu mūziku, gan amata brāļu radīto utt., u.t.jpr.
Jaunākais mūziķu kopdarbs - instrumentālais albums “Ziemas vakars” ir tapis mazliet jau piemirstās kovida dīkstāves (jeb dīksēdes) laikā. Mūziķi to ierakstījuši katrs savās māju studijās, pat netiekoties, bet sinhronizējot ierakstītās instrumentu partijas ar “play back” metodi un pārsūtot failus viens otram internetā. Ierakstam pievienojies arī sitamo instrumentu meistars Artis Orubs, kurš arī līdzīgā kārtā ieskaņojis partijas savā mājas studijā, nosūtot tās kolēģiem.
Albumā ietvertas četras Aivara Hermaņa, divas Raimonda Macata instrumentālās kompozīcijas, kā arī pa vienai Raimonda Paula (“Ziemas vakars”) un Zigmara Liepiņa (“Ķiršu lietus”) dziesmu instrumentālajai versijai abu meistaru apdarē. Jāpiebilst, ka albums izdots arī CD versijā - tā ir priekšā teikšana tiem, kuri nezina, ko melomāniem uzdāvināt strauji tuvojošajos gada nogales svētkos.
Interesi par albumu radīja jau pašu izdevēju un mūziķu pieteikums: “CD “Ziemas vakars” - labs ceļabiedrs autobraucējiem un neuzkrītošs fons vakarā pie kamīna un glāzes vīna.” Tas nu kaut kā galīgi neiet kopā, tāpēc mudināja ķerties pie klausīšanās un jāsaka, ka albums tā īsti nederēs ne vienam, ne otram - lieldarbā ietvertie skaņdarbi nav tik liriski, apcerīgi un sapņaini, lai to pavadījumā dirnētu ar vīna glāzi rokā pie kamīna, bet nav arī tik jestri, lai mudinātu tos klausīties pie auto stūres. Drīzāk varētu iedomāties “Ziemas vakara” skaņdarbus skanam kādā skaistā, saulainā ziemas rītā, kad nekur nav jādodas un uz ziemas sastrādāto var mierīgi nolūkoties pa logu. Autobraucējiem - varbūt brīvdienu rītos nesteidzīgi rokot savus auto ārā no kupenām… Taču katram radīsies citādākas, savas asociācijas, tāpēc šeit vienots sajūtu definējums nav iespējams.
Abi meistari šajā diskā izspēlējušies pēc sirds patikas - prieks klausīties! Aivara Hermaņa spožā ģitārspēles prasmes nekur nav zudušas, tāpat arī Macata taustiņinstrumentu pārvaldīšanas meistarība, bet abi kopā viņi viens otru lieliski papildina. No albumā iekļautajiem skaņdarbiem primāri iekrīt ausīs “Ķiršu lietus” - lai gan šī dziesma dzirdēta jau neskaitāmās versijās, katra nākamā tikai atdzīvina interesi pa šo Zigmara Liepiņa darbu. Labi, ka gada nogalē, kad tūlīt tiksim (un jau tiekam) apslīcināti Ziemassvētku dziesmiņu trakumā, izdots kāds albums ar skaisti ziemīgām melodijām, bez jebkādas piesaistes šiem svētkiem.